Līdz ar straujām pārmaiņām visas sabiedriskās dzīves jomās pieaug interese par morāli kā svarīgu sabiedriskās dzīves regulētāju. No visām filozofijas disciplīnām sabiedriskajās diskusijās ētika, šķiet, tiek pieminēta visbiežāk. Dažādās jomās, vispirms jau medicīnā, žurnālistikā, jurisprudencē, biznesā un vides aizsardzībā, tiek dibinātas ētikas komisijas un izstrādāti attiecīgi kodeksi. Pieaugot pilsoņu informētībai un līdzdalībai politiskajā dzīvē, aktualizējas arī morāles problēmas politikā. Politiskā ētika tiecas dot savu ieguldījumu sabiedriskās dzīves sakārtošanā. Pēc Otrās pasaules kara politiskās ētikas jautājumi īpaši aktualizējās 60. gadu otrajā pusē Amerikas Savienotajās Valstīs sakarā ar karu Vjetnamā, kurš izraisīja sabiedriskās dzīves politizāciju un dažādus šā kara vērtējumus.
Gan ar zināmu nokavēšanos, bet toties visai dinamiski politiskās ētikas loma pastiprinājās arī Eiropā, sasniedzot šeit īstu bumu 70. gados.
Latvijā politiskās ētikas jautājumi ir aktualizējušies ar 80. gadu otro pusi līdz ar valstiskās neatkarības atjaunošanu, pāreju uz tirgus ekonomiku un demokrātiju un ar to saistīto radikālo vērtību maiņu.
Politikas sakars ar morāli
Vispirms jāpasaka, ka politiskā ētika nav rokasgrāmata, kas politiķiem viennozīmīgi pateiktu, kādus lēmumus pieņemt vai kādu politiku realizēt.
Politisko ētiku veido vērtējumi un vērtējumu kritēriji, nevis kādi īpaši noteikumi vai vispārējas teorijas. Kritēriji šajā gadījumā ir faktoru kopums, ar kuriem gan atsevišķiem pilsoņiem, gan politiķiem nākas rēķināties lēmuma pieņemšanas vai politikas īstenošanas procesā. Izvirzot kritērijus, cilvēki vadās pēc principiem un izmanto piemērus, mēģinot, no vienas puses modificēt kritēriju atbilstoši priekšstatam par konkrēto gadījumu un, no otras puses, mainot savu priekšstatu par gadījumiem, saskaņojot to ar attiecīgu kritēriju.…
