Ļoti daudzi pieņēmumi, kādai ir jābūt pasaules iekārtai, politikai, ko īsteno valsts, sabiedrības iekārtai utt., rodas mūsu prātos. Un tas, vai mēs atbalstām valsts īstenoto politiku, valdības vērtības un morāli, pastāvošo režīmu utt., parāda, vai mēs atbalstām pašu valsti, un vai pakļaujamies esošajam režīmam. Leģitimitātei ir liela nozīme valsts stabilitātē.
Politiskā socializācija ir process, caur kuru indivīds iegūst politisku ticību un vērtības un kuras vēlāk tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Tiek izdalīti divi politiskās socializācijas veidi: ideoloģiskā dominance, kuras aizstāvji ir marksisti un radikālisti; un politiskā socializācija kā neplānotā darbība. Pirmajā gadījumā politiskajai socializācijai ir ļoti liela nozīme valsts ideoloģijā. Liela ietekme ir masu mēdijiem un valstij. Otrajā gadījumā liela ietekme ir ģimenē iegūtajām vērtībām un bērnībā gūtajiem iespaidiem, jo otrajā politiskās socializācijas veidā darbība parastī ir neplānota un neformāla. Ja pirmajā gadījumā nozīme bija arī ekonomiskajām vērtībām, tad šajā gadījumā tai nav praktiski nekādas nozīmes.
Pastāv arī jēdziens politiskās socializācijas aģenti. Tie ir tie faktori, klas ietekmē mūsu vērtību sistēmu un domas. Tie ir: ģimene, izglītība, masu mediji, valdība, reliģija. Ģimene visbiežāk tiek uztverta kā pirmais un viens no būtiskākajiem politiskās socializācijas aģentiem. Mēs mācamies no mūsu vecākiem dažadus uzskatus, ko paši, dažreiz pat nemanot, pārņemam. Viņu vērtības kļūst par mūsējām. Dažāds simpātijas un antipātijas pret, piemēram, politiskajām partijam cilvēki gūst nevis agrā bērnībā, bet jau vēlāk, kad pašiem ir bijusi saskarsme ar politiku. Taču eksistē divi uzskati: cilvēka vērtību sistēma veidojas bērnībā, vai arī tā veidojas dzīves gaitā, noliedzot iepriekšējo pieredzi. Izglītības nozīme arī ir diezgan liela, jo tās iegūšana ir saistīta ar jauniem iespaidiem un vērtībām, un mācoties tās vai nu pieņem, izveidojot sev jaunu vērtību sistēmu, vai arī noraida. …
