Politiskie institūti

Politika
Politikai ir daudzi apzīmējumi, tas tāpēc, ka katrs autors rakstījis vadoties pēc savas dzīves pieredzes un izcēlis kas pēc viņu domām ir galvenais. Interesanti ir arī tas, ka no iepriekšējiem gadsimta laikiem radušos apzīmējumus joprojām pielieto arī mūsdienās savienot tos ar jaunieviestajiem apzīmējumiem.
‘’Sengrieķu filozofs Platons ar politiku saprata valsts iekārtu un tās veidošanu. Līdz tam arī Aristotelis politiku skaidroja kā valsts iekārtu. Līdz pat 20.gs. politikas jēdziens tika saistīts galvenokārt ar valsts pārvaldīšanas lietām. Tomēr jau 19.gs vairāki autori politikas saturā sāka skatīt arī attiecības lielu sociālo grupu un šķiru starpā(O. Konts), viņu cīņu par savu interešu īstenošanu valsts pārvaldīšanā (K.Marks, F. Engelss). ”(Politika un tiesības, 1998) Mūsdienās politika asociējas ar savstarpējo konfliktu un bezgalīgās cīņas par varu, bet tādas attiecības pastāv visas saskarsmes jomās un ja mēs pieņemsim par vienu no politikas funkcijas, tad visi tās jēdzieni zaudēs nozīmi.
Politika- daudzšķautnains process, kurā rezultātā tiek pieņemti lēmumi, kuru ievērošana ir obligāta visiem sabiedrības locekļiem. Šaurākā nozīmē ar politiku saprot mērķtiecīgu rīcību noteiktā nozarē, piemēram, lauksaimniecības politika, ārpolitika un tml.(G. Catalks, J. Ikstēns, 2003. 6.lpp)
Plašākā nozīmē ”politika ir visas darbības, kas vērstas uz sabiedrības dzīves normu un kārtības izmaiņu.”(G. Catalks, J. Ikstēns, 2003. 6.lpp)
Politika – process, kurā tiek pieņemti kolektīvi un noteiktai kopienai saistošie lēmumi .(G. Catalks, J. Ikstēns, 2003.6 lpp)
Politika ir īpašs nodarbošanās veids, kas ietver sabiedrības un valsts pārvaldīšanu un vadīšanu.(Ziedīte Krūmiņa, 2008.43lpp) …