Politiskie režīmi. Režīmu maiņas Latvijā

Politiskas zinātnē politikas darbiniekus bieži mēdz dēvēt par politiskajiem aktieriem, bet politisko procesu – par politisko spēli uz politiskās skatuves. No šā viedokļa, politiskais režīms ir noteikumi par to, kādiem aktieriem ir dotā iespēja piedalīties politiskās spēles dažādajās lomās un kā viņiem jārīkojas, lai pie tam tiktu. Šie noteikumi ir ietverti attiecīgās sabiedrības likumos, politisko institūtu uzbūves principos, politiskajā kultūrā un tradīcijās. Politiskus režīmus tradicionāli iedala demokrātiskajos, autoritārajos un totalitārajos.
Demokrātiskā režīma pamatiezīmes ir demokrātiskās konstitucionālas institūcijas un sociālais plurālisms – “sociālā varas dalīšana”. Tautu pārstāv brīvās un vispārējās vēlēšanās izveidotas institūcijas. Pilsoņi var kontrolēt politiskus līderus pieņemto likumu kārtībā:
Absolūtajam vairākumam pieaugušo ir tiesības piedalīties brīvās vēlēšanās, par savu nodoto vai nenodoto balsi nesaņemot atlīdzību vai sodu,
Visām balsīm vēlēšanās ir vienāda vērtība,
Nevēlētas (ieceltās) amatpersonas ir padotas ievēlētajām, kam pieder pēdējais vārds svarīgāko jautājumu izlemšanā,
Ievēlētie līderi savukārt ir padoti vēlētājiem, kas tos mierīgā ceļā var nomainīt ,
Pilsoņiem ir pieejami dažādi informācijas avoti, un amatpersonas viņus par šo avotu izmantošanu nedrīkst represēt,
Pilsoņiem, kuri šos noteikumus ievēro, ir iespējams pašiem vai ar savu pārstāvju starpniecību, nebaidoties no kaut kādām represijām, izvirzīt konkurējušos līderus vai savu politiku. …