Hogwood un Gunn apskata tādus politiskās analīzes komponentus kās problēmu meklēšanu, problēmu filtrēšanu un problēmu definēšanu.
Problēmu meklēšana. Politikas procesa analīze balstās uz potenciālās sabiedrības politikas problēmas vai iespēju identifikāciju, tāpēc potenciālās problēmas meklēšana ir viena no nozīmīgākajām politikas procesa analīzes sastāvdaļām. Problēmu meklēšana praktiski var izpausties kā dažādu problēmu meklēšana, piemēram, pastāv sistemātiskās un institucionālās problēmas, ikgadējās, mazāk regulārās un jaunās problēmas.
Pie noteiktiem apstākļiem var veidoties arvien intensīvāka problēmu meklēšana, piemēram, iespējamās krīzes laikā. Tomēr nav vēlams, lai problēmas un iespējas tiktu identificētas pēdējā brīdī un strauji identificētas, risinātas. Tāpēc svarīgi ir identificēt problēmas un iespējas jau laikus. Problēmu meklēšanas intensivitātei ir jānotiek nepārtraukti, jo tas veicina jaunu tehniku rašanos un politiskās struktūras nepieciešamās pārmaiņas. Lai izvairītos no politiskās krīzes, ir jāidentificē problēma, ja arī pastāv tikai vāji signāli par politiskās sistēmas trūkumiem un nepārtraukti ir jāpalielina informācijas daudzums par politiskās sistēmas trūkumiem un pozitīvajām tendencēm. Nepārtraukti ir jāuzlabo problēmu meklēšanas pieejamība, kas nozīmē, ka ir jāuzlabo plurālisms politikas meklēšanas procesā (jāiesaista pēc iespējas vairāk grupu problēmu meklēšanā), tomēr problēmu meklēšana ir jāsadala starp politisko un analītisko, lai neveidotos pārslodze.
Publiskās politikas problēmu meklēšana ietver dažādus izpausmes veidus:
1. nevirzītu skatījumu - informācijas un problēmu atklāšana neietver noteiktu mērķi, bet problēmu meklēšana izpaužas kā „turēt acis vaļā”;
2. nosacītu skatījumu - informācijas meklēšana un pielietošana ietver noteiktu mērķi;
3. informatīvo meklēšanu – notiek aktīva informācijas meklēšana ar noteiktiem un specifiskiem mērķiem;
4. formālo meklēšanu – jau pārdomātākas, specifiskākas informācijas meklēšana specifisku mērķu realizācijai.
Problēmu meklēšanas process ir atkarīgs no informācijas nepieciešamības. Līdz ar to problēmu meklēšana balstās uz klientūras prasībām. Problēmu meklēšanas process līdz ar to var mainīties, ja klientūras prasības mainās. Līdz ar to problēmu meklēšanas process var ietvert jaunu problēmu un jaunu risinājumu iespējamību.
Lai problēmu meklēšanas process būtu efektīvāks, ir svarīgi iegūt un izmantot pēc iespējas plašākus informācijas laukus. Problēmu meklēšana ir jāsasaista ar organizāciju un klientūras prasībām, jāidentificē administratīvie avoti (to iespējamību problēmu meklēšanā), jāveic demogrāfiskā analīze, lai prognozētu problēmas nākotni jeb nepieciešamību nākotnē, jāidentificē sociālie indikatori un sociālie dati, lai noteiktu problēmas apjomu un būtību, jāidentificē problēmas meklēšanas metode (delfi metode – ekspertu metode vai brainstorming metode – dažādu līdzdalībnieku, ne tikai ekspertu problēmu noteikšana), kā arī ir jāapkopo jau esošā informācija par politisko situāciju un aktuālajām problēmām sabiedrībā un jāaplūko jau esošā politika problēmu meklēšanas procesā.
…
