Kodols
Kodola atrašanās šūnās
Sastopams visās eikariotiskajās (augu, dzīvnieku, sēņu) šūnās. Parasti katrā šūnā ir viens kodols. Cilvēka eritrocītiem kodola nav. Šķērssvītroto muskuļu šķiedrās ir katrā daudzi kodoli, jo tās ir veidojušās saplūstot daudzām šūnām.
Kodola uzbūve
Kodolam ir 4 daļas: kodola apvalks, kodola sula, kodoliņš, hromatīns.
kodola apvalks.
Tas sastāv no 2 membrānām: ārējās un iekšējās. Membrānas savienojoties veido kodola apvalka poras, caur kurām notiek vielu apmaiņa starp kodolu un citoplazmu.
No kodola uz citoplazmu transportē visas RNS, jo tās sintezējas kodolā, un ribosomu subvienības, kuras sintezē kodoliņš. Kodolā iekšā transportē nukleotīdus RNS sintēzei un DNS replikācijai, kā arī olbaltumvielas ribosomu subvienību veidošanai un fermentus, kas veic iepriekšminētās reakcijas.
kodola sula (nukleoplazma, karioplazma).
Pēc sastāva līdzīga citoplazmai. Tajā notiek ribosomu veidošanās reakcijas.
kodoliņš.
Sastāv no tikko uzsintezētas r-RNS, olbaltumvielām un gatavām ribosomu subvienībām. Piesaistīts pie tā hromatīna rajona, kurš kodē r-RNS (šo rajonu sauc par kodoliņa organizatoru). Kodoliņā notiek r-RNS sintēze, to samontē ar olbaltumvielām un izveido ribosomu subvienības. Tātad kodoliņa funkcija ir ribosomu sintēze. Šūnā var būt 1 vai vairāki kodoliņi, atkarībā no olbaltumvielu sintēzes intensitātes.
Hromatīns
Izskatās kā smalki pavedieni, kas vienmērīgi izkliedēti pa kodolu. Gaismas mikroskopā tie nav saredzami. Katrs pavediens ir stipri spiralizēts dezoksiribonukleoproteīds (DNP). DNP ir uz olbaltumvielām uztīta DNS.
Hromatīnam ir 2 veidi – stipri spiralizētais, ģenētiski neaktīvais heterohromatīns un vāji spiralizētais, ģenētiski aktīvais eihromatīns. Daļa heterohromatīna var pārvērsties par eihromatīnu, tad no tā var nolasīt informāciju.
Visu šūnas dzīves laiku kodolā ir hromatīns, bet, ja šūna grib dalīties, hromatīns saspiralizējas ciešāk un pārvēršas par hromosomām.
Hromosomas
Pēc replikācijas katra hromosoma sastāv no 2 pēc izskata vienādām hromatīdām, kuras savieno primārā iežmauga (tajā atrodas centromēra). Hromatīda ir stipri saspiralizēta DNS molekula, kurai izšķir 2 plecus un primāro iežmaugu, kura atdala plecus. Pēc šūnas dalīšanās, visu šūnas dzīves laiku līdz nākamajai dalīšanās reizei, katrā hromosomā paliek tikai viena hromatīda (1 DNS molekula)
…
