1. Kas ir psiholoģija un ko tā pēta?
Psiholoģija ir zinātne, kas pēta cilvēka uzvedību (izturēšanos) un mentālos procesus (psihiskās parādības), cenšoties atklāt to cēloņus, rašanās nosacījumus un likumsakarības. Tā ir attīstījusies reizē ar filozofiju un citām humanitārajām zinātnēm.
Psiholoģijas nozares:
vispārīgā psiholoģija – pēta normāla pieauguša cilvēka psihiskās dzīves vispārīgās likumsakarības;
lietišķā psiholoģija – pēta psihes likumsakarību izpausmi un izmantošanas nepieciešamību dažādās cilvēka darbības jomās;
darba psiholoģija un inženierpsiholoģija – pēta jautājumu par to, kā darbu un mašīnas pielāgot cilvēkam, viņa uztverei un uzmanībai, domāšanai, viņa reaģēšanas ātrumam un izturībai;
sporta psiholoģija – pēta sportistu audzināšanas un mācīšanas jautājumus (Kā veidojas sportiskas prasmes un iemaņas? Kā jāorganizē treniņš? u.c.);
mākslas psiholoģija – 1) noskaidro, no kā atkarīgs mākslas darba estētiskais iedarbīgums, kā tiek uztverta glezna, skaņdarbs; 2) pēta, kas norisinās mākslinieka psihē, radot mākslas darbus, kā darbojas iztēle;
sociālā psiholoģija – pēta cilvēkus no viņu savstarpējo attieksmju viedokļa (kā kopīga darbība ietekmē domāšanu, jūtas);
pedagoģiskā psiholoģija – atklāj audzināšanas, mācīšanās un mācīšanas psiholoģiskos likumus; cenšas noskaidrot, kādā vecumā ir jāmāca konkrēts priekšmets; pēta pedagoģisko situāciju, kādā norisinās audzinātāja un audzēkņa mijiedarbība;
vecumposmu psiholoģija – pēta cilvēka dzīves laikā ar viņu norisošo psihisko pārmaiņu ciklu.
Psiholoģijas priekšmets – izturēšanās un iekšējo psihisko procesu zinātniska izpēte un iegūto datu praktiska pielietošana. Izturēšanās ietver novērojamās darbības plašā diapozonā, sākot ar vienkāršām kustībām līdz sarežģītām darbībām. Psihiskie procesi atklājas ar tieši novērojamu izturēšanos. Šie procesi ir vēlmes, jūtas, uztvere, domas, atmiņas, cerības u.c.
Psihologiem ir nozīmīga loma gan pētniecībā, gan praktiskajā dzīvē, palīdzot cilvēkiem un visai sabiedrībai saskarē ar personiskām, pasaules traģēdijām u.c. problēmām. Psihologi pēta atmiņu iemācīšanos, domāšanu, intelektu, apziņas stāvokļus, reakcijas uz dažādiem stimuliem utt. Psihologi cenšas izprast cilvēku izturēšanās aspektus un psihiskos procesus.
2. Agrīnie psiholoģijas novirzieni: funkcionālisms - tā izcelsme un kritika, V. Džeimsa uzskati.
19. gs. beigās un 20 gs. sākumā meklējot alternatīvas strukturālismam sāka veidoties funkcionālā psiholoģija jeb funkcionālisms.
Galveno uzmanību tas pievērsa nevis pašai psihei, bet tam, kā psihe iespaido izturēšanos. Funkcionālisti vēlējās izprast apziņu, taču viņi īpaši uzsvēra to, kā apziņa ietekmē mūsu rīcību.
Amerikas funkcionālistus ietekmēja angļu dabas zinātnieka Čārlza Darvina darbi. Funkcionālisti uztvēra Darvina domu – sugai noteiktās īpašības veidojušās tādēļ, ka tās palīdzējušas izdzīvot. Tādēļ viņi domāja – ja jau cilvēku sugai ir raksturīga apziņa, tad tās uzdevums droši vien ir palīdzēt cilvēkam izdzīvot un tātad psiholoģijas mērķim jābūt apziņas funkciju izvērtēšanai.
Funkcionālisti apgalvoja, ka apziņas galvenais uzdevums ir pastiprināt organisma vajadzības un apkārtējās vides prasības.
Pēc funkcionālistu domām, lai cilvēks vislabāk pielāgotos sarežģītiem apstākļiem, viņam jau iepriekš jāapbruņojas ar funkcionāli lietderīgiem ‘’psihiskiem līdzekļiem’’. Pats svarīgākais no tiem ir spēja mācīties. Šī spēja cilvēku nošķir no citiem dzīvniekiem un ļauj pielāgoties dažādiem apstākļiem.
Viens no izcilākajiem funkcionālistiem bija Viljams Džeimss, kas apgalvoja, ka psihiskās dzīves fundamentāli fenomeni ir gan jūtas, gan vēlmes, gan domas, spriedumi un lēmumi.
Džeimss cilvēka psihi iedomājās kā galveno pārvaldes struktūru, kuras svarīgākā f-ja ir ļaut cilvēkam izdarīt pareizu izvēli, kas vairotu viņa spēju izdzīvot.
Pēc Džeimsa domām, psihologiem jānodarbojas ne vien ar to, kas veido psihi, t.i. ar apziņas saturu, bet arī ar to, kādā veidā tā regulē izturēšanos.
Savienotajās valstīs Džeimss nodibināja pirmo psiholoģijas mācību laboratoriju Hārvarda universitātē un uzrakstīja pirmo psiholoģijas mācību grāmatu ‘’Psiholoģijas principi’’, darbu, ko vēl līdz šim laikam daudzas koledžas un universitātes izmanto mācību darbā
…
