. Pētīšanas metodes.
Pamatmetodes: 1) subjektīva [Sokrats un Dekarts], jeb pašnovērošana – izmanto psihol. pētījuma sākumposmā. Lai iegūtu patiesu inf-ciju par cilvēka psihi, tiek pielietotas 2) objektīvās metodes: a)novērošana - sadzīviskā - nejaušs un neorganizēts raksturs; zinātniskā – organizēta, ar plānu, rezultāts fiksēts; ieslēgtā – iesaistīts darbībā, kuru pēta; izslēgtā - nepievērš uzmanību); b) eksperiments: laboratorijas [Vunts] (laboratorijā, ar iekārtas palīdzību, var iegūt precīzus un pārbaudītus datus, negat. – pētāmajām ir pastāvīga psihol. slodze, jo viņš zina, ka ar viņu eksperimentē); dabiskais [kr.ārsts un psihol. Lazurskis] – izslēdz personības psihol. sasprindzinājumu, pētījuminoris parastos, dabiskos apstākļos – pārrunā, spēlē); c)aptauja var būt anketēšana (jautājumi var būt atklāti un aizklāti- vajadzīgo pasvītrot), pārrunas (tiešas saskarsmes procesā), intervija (mutiski uzdod jaut. un pats to fiksē); d)testēšana verbāla [amerik.zin. R.Ketels] (vairāki jautājumi, ar atbilžu variantiem), projektīvie, jeb psihodiagnostiskie [zviedru psihiatrs H.Roršahs] (projektīvie zīmējumu testi „uzzīmē cilvēku”, „koks – tests”, „Roršaha traipi”); intelekta testi [pirmais F.Galtons, tagad pazīst. Binē-Simona garīgās attīstības skala - IQ] – paredzēti intelektuālās attīstības līmeņa mērīšanai; darbības testi – kopējo spēju pētīšana, tiek pārbaudīta psihomotorā attīstība.
2. Psihodiagnostika.
3. Vardarbības un agresivitātes psihol. izpratne.
Agresija no latīņu val. – uzbrukums. Agresīva uzvedība parasti ir ļaunprātīga. Ja cilvēkam ir nosliece uz šādu uzvedību, saka, ka viņam piemīt agresivitāte kā psiholoģiskā īpašība. Agresivitāte – uzvedības tendence uzbrukt apkārtējiem cilvēkiem vai, retāk, dzīvniekiem; uzbrukošais mērķu sasniegšanas stils. Agresijas jēdzienu skaits ir ļoti daudzveidīgs, taču nav atšķirīgs, tikai katrs no autoriem uzsver savu agresijas īpatnību. Vieni uzskata , ka agresija ir motivēta uzvedība, citi, ka tā ir rīcība; agr. var būt fiziskā vai verbālā jeb psiholoģiskā; tieši virzīta uz noteiktu cilvēku vai nav virzīta ne pret vienu konkrēti; saka, ka agr. ir sodīšanas līdzeklis, citi doma...…