Psiholoģisko skolu salīdzinājums

Pēc zinātnieka domām, svarīgākā personiskā īpatnība ir atbilstības vai neatbilstības starp Es un Es-ideālo mērs. Ja personības priekšstatos Es-ideālais un Es-reālais atšķiras, tad cilvēks izjūt psiholoģisku diskomfortu, neapmierinātību, viņam var attīstīties neiroze. Turklāt, ja Es-ideāls saturs ļoti stipri atšķiras no cilvēka reālajām iespējām, tad var kļūt par šķērsli viņa personības attīstībai. Pēc K. Rodžersa domām, katrai personai piemīt motivējošais spēks, kurš nodrošina un fokusē visu augšanu un attīstību veicinošos centienus. Šo spēku zinātnieks dēvē par pašaktualizāciju.
,,Pašaktualizācija,, ,raksta zinātnieks ,,tā ir dzīves būtnes tieksme uz izaugsmi, attīstību, patstāvību, pašapliecināšanos, visu dzīva organisma iespēju aktivizāciju.,,
Atvērtība pārdzīvojumiem. Šī personības iezīme izpaužas kā pilnvērtīgi funkcionējošas personas atvērtība gan baiļu, bikluma un sāpju izjūtai, gan arī drošsirdības, maiguma un sajūsmas izjūtai.
Dzīves konkrētajā momentā. Konkrēta koncentrēšanās, šī brīža un realitātes apzināšanās.
Ticība saviem iekšējiem pamudinājumiem un intuīcijai. Izpaužas personības pārliecībā par pieņemto lēmumu pareizību.
Tiek atzīmēts, ka Es koncepcija vai Es tēls ir uz sevi vērsto sociālo nostādņu sistēma un satur kā minimums trīs komponentes: kognitīvo, emocionālo un uzvedības. Es tēls kā sociālo nostādņu sistēma nodrošina cilvēka pielāgošanos apkārtējai videi, organizē pašizziņu un pašrealizāciju, realizē psiholoģisko pašaizsardzību.…