Izmaiņas skolā – 20.
(šis punktu vērtējums ir pieaugušo vērtēts, bet analizēšu šo stresoru no bērna viedokļa.)
No bērna viedokļa šī stresora vērtējums noteikti būtu daudz lielāks, sevišķi, ja tas būtu saistīts ar skolas maiņu.
Mainīt skolu nav nedz slikti, nedz labi, ja tas ir nepieciešams. Taču nevar neņemt vērā, ka, vēlot savam bērnam labu un pat rīkojoties tikai un vienīgi viņa interesēs, mēs sagādājam viņam pārdzīvojumu. Kaut ko līdzīgu emocionālam bezsvara stāvoklim, kas citam ilgst vien mirkli, bet citam velkas mēnešiem. Bērnam būs jāsastopas ar vides svešumu, ko veidos ne vien cilvēki, bet arī telpa. Nākamais solis ir adaptācija jaunā kolektīvā, kas sevišķi grūti padodas nekomunikablākiem bērniem. Dabas dota vai iegūta spēja kontaktēties ir vērtība.
Sākot apmeklēt jaunu skolu, jāņem vērā, ka vismaz sākumā pats grūtākais bērnam būs nevis sēdēt stundā un rēķināt uzdevumus, bet gan izturēt jautros un skaļos starpbrīžus, kuros tie, kam nav draugu un kas nevienu nepazīst, nemaz īsti nezin, ko lai dara.
Ieslodzījums – 63.
Nebrīve ietekmē psihi, rada patstāvīgu sasprindzinājumu, bailes, jo katram cilvēkam cietumā nepārtraukti jādomā, kā iedzīvoties, sevi aizstāvēt. Lielākai daļai ieslodzīto nav gribasspēka, lai kaut ko mainītu vai kaut ko sasniegtu savā dzīvē.
Aiziešana pensijā – 45.
Šīs pārmaiņas cilvēka dzīvē rada diezgan lielus pārdzīvojumus, kas ietekmē gan psiholoģiski, gan materiāli.
No morālā aspekta tas ir saistīts ar cilvēka nespēju pieņemt šo situāciju kā iepriekš paredzamu notikumu (neizbēgamu),un nav bijis tam gatavs. Viņš jūtas atstumts, nevajadzīgs un vientuļš.…
