• Jonizēto starojumu izmantošana ikdienā- Radioaktīvo starojumu izmanto medicīnā, lai ārstētu ļaundabīgos audzējus. Šiem nolūkiem izmanto šādu vielu radioaktīvos izotopus: kobaltu, jodu, fosforu un zeltu. Radioaktīvo starojumu izmanto lai iznīcinātu baktērijas, to izmanto arī pārtikas preču sterilizēšanai. Izmanto arī, lai apstarotu augu sēklas, iegūstot gēnu mutācijas un no šīm sēklām iegūst jaunas augu šķirnes. Gamma starojumam, kas rodas radioaktīvajos procesos, ir ļoti liela caurspiešanās spēja, tādēļ to izmanto defektoskopijā, lai atrastu defektus masīvās metāla detaļās. Vienas detaļas pusē novieto starojuma avotu, bet otrā pusē luminiscējošu ekrānu. Defekta vietā ekrāns luminiscējas spēcīgāk, jo tur nonāk spēcīgāka gammas starojuma plūsma.
Izmanto arī alfa un beta starojumu, lai novērstu elektrostatiskos lādiņus, kuri rodas ražošanas procesā. Radioaktīvais starojums jonizē gaisu tajās vietās, kur sakrājies lādiņš un gaiss kļūst par elektrības vadītāju, kas aizvada lādiņu prom.
• Kodolatkritumu bīstamība - Kodolatkritumi, arī radioaktīvie atkritumi, ir atkritumi, kas rodas kodolreaktorā, sabrūkot radioaktīvajiem elementiem (kodoldegvielai), kā arī visas kodolreaktora nolietotās sastāvdaļas, piemēram, reaktora kontroles stieņi, kodolreaktora reaktora bioloģiskais aizsargapvalks, kodoldegvielas kasetes, reaktora dzesēšanas caurules u.c. lietas. Pie kodolatkritumiem pieskaitāmi arī novecojuši kodolieroči un to sastāvdaļas
• Uzglabāšana - Radioaktīvos atkritumus uzglabā īpašās tvertnēs, kurām cauri neiet radiācija. Šīs tvertnes savukārt uzglabā speciāli tam paredzētos poligonos vai glabātuvēs, kuras tiek īpaši apsargātas.
…
