Topogrāfijas mehānismi.
Radzenes topogrāfija, saukta arī par videokeratogrāfiju vai radzenes kartografēšanu, ieņem nozīmīgu lomu radzenes liekuma mērīšanā. Topogrāfija nodrošina gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus radzenes liekuma mērījumus. Lai arī daudz dažādas topogrāfiskās sistēmas ir pieejamas, tās apvieno kopīgi darbības principi. Mērījumi tiek veikti izmantojot koncentriskus riņķus, kurus projicē uz radzenes, lai iegūtu virtuālu attēlu. Iegūtos attēlus salīdzina ar mērķa izmēriem, un, izmantojot šos datus, dators precīzi aprēķina radzenes izliekumu un formu.
Pašreizējās tehnoloģijas.
Mūsdienās radzenes topogrāfijā tiek izmantotas četras dažādas metodes:
Palcido disku tehnoloģija
Fluorescīna profilometrija
Šķēluma skanēšanas tehnoloģija
Interferences tehnika
Komerciāli izmantotas tiek tikai pirmās trīs metodes..
Placido disku metode.
Radzenes topogrāfijas ierīces, lielākoties, izmanto placido disku tehnoloģiju, kas tiek uzskatīts par zelta standartu.
Lai gan placido disku tehnoloģija ir ļoti precīza, topogrāfijas iekārtu precizitāte variē atkarībā no ražotāja un cenas. Cenu svārstības ir ievērojamas.
Fluorescīna profilometrija.
Fluorescīns tiek ievadīts asaru plēvītē, tad standarta pacēluma tehnika veic topogrāfiju. Mašīnas uzņem vienlaicīgi divus attēlus dažādos leņķos, tad izmanto vienādojumus stereogrāfijai, lai precīzi aprēķinātu virsmas pacēlumu. Priekšrocības ir tādas, ka var mērīt uz ārpusi līdz sklērai un var izmērīt ļoti neregulāras radzenes. Trūkums ir tāds, ka šī metode nav tik jūtīga mērot sīkas deformācijas. Šī metode arī nav nemaz tik nekaitīga, jo fluorescīns ir jāievada asaru plēvītē, un tas var izmainīt asaru tilpumu un ķīmisko sastāvu. Fluorescīna tehnoloģijai ir liela loma mērot ļoti neregulāras radzenes.…
