Raiņa lugas "Uguns un nakts" analīze

Galvenais no gaismas tēliem neapšaubāmi ir Lāčplēsis. Viņš tiek attēlots kā cīnītājs par savas tautas brīvību. Lāčplēša labo dvēseli atklāj viņa mīlestība pret Spīdolu. Tas ir parādīts citātā: “Ak, kur tu izgaisti, laimības zieds? Tu mīļotā, sen ilgotā, neredzētā! Tu zilā debess, tu dvēseles prieks! Mana baltā diena!” Lāčplēsis arī uzskata sevi par īstenu savas tautas patriotu, un ir gatavs to aizstāvēt. Tas parādīts šajā citātā, ko Lāčplēsis saka Spīdolai: “Tu dzi, manas lāčausis neaizskar! Jā, dēls es lāčumātei kā visas latviešu varoņu ciltis! Es sūtīts iztīrīt zemi no netīriem mošķiem. ”

Secinājums
Kaut arī satura ideja Andrejam Pumpuram un Rainim bija līdzīga, tomēr viņu darbiem ir liela atšķirība, piemēram, pat tas, ar ko viss sākās. Rainis parāda bezgalīgi ilgu gaismas un tumsas cīņu un pat pabeidz savu lugu ar vārdiem: „Vēl cīņa nau galā un nebeigsies.” Lugā katrs tēls ir simbols. Katrs no tiem simbolizē kaut ko lielu, plašu un nozīmīgu, piemērām, ļaunumu, spēku, skaistumu. Rainis plaši izmanto mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, lai parādītu varoņu raksturu un nozīmi, ka arī lai padarītu lugu skaistāku lasot to.
…