Raiņa un Aspazijas dzejoļi

ANOTĀCIJA
Es izvēlējos šādu dzejoļu grāmatiņas nosaukumu, tāpēc, ka visu manu izvēlēto dzejoļu tēmas ir saistītas ar dzīvi, ar dzīves labajiem un sliktajiem brīžiem.
Es izvēlējos tieši šādus dzejoļus ielikt savā dzejoļu grāmatiņā, jo tie piesaistīja manu uzmanību. Man vienmēr ir paticis domāt par dzīvi, par tās jēgu. Kas dzīvē ir labs, kas slikts. Kādas ir dzīves īstenības. Ikdienas steigā neviens nekad neaizdomājas par visām šīm lietām. Tieši tāpēc mani izvēlētie dzejoļi ir par dzīvi, par dzīves izdzīvošanu, par tās jēgu un par dzīves patiesībām.
RAINIS
CEĻŠ UZ JAUNU
Sargieties maldīgi cerēt.
Ka viss jau no sevis kļūs labi:
Vecais ar laiku taps jauns,
Tagadnē nākotne augs.

Vecais nemūžam vairs neaugs,
Tas nomirstot vien tik spēj vērsties;
Veco būs noārdīt nost,
Tad tikai jaunam būs ceļš.
[1908]
Ir jāskatās patiesībai acīs, jo maldīgi ir cerēt, ka viss kļūs labi pats no sevis. Pats no sevis nekas nekad nemainās, ja arī mainās, tad ne jau uz to labāko pusi, tāpēc ir jāpalīdz visam kļūt labākam.
Mums ir jāuzmanās kaut ko darot, jo viss ko mēs darām atstāj uz mums iespaidu. Ļoti bieži, pieļaujot dzīvē kļūdas, tās var sabojāt visu mūsu atlikušo mūžu. Arī labās lietas iespaido mūsu nākotni. Tās mums spēj pavērt ļoti plašas iespējas turpmākajā dzīvē.…