Grāmatas virsraksts izteic atziņu, ka viena attīstības posma galss ir jauna attīstības posma sākums. Krājuma kompozīcija ir pakārtota tā, lai būtu saprotama cilvēka esamības jēga. Ar mēness tēlu Rainis simbolizē cilvēka iekšējo pasauli. Dzejnieks ar šo krājumu it kā atskatās pagātnē no virsotnes, kur paveras plaši „Ķalnu tāļskati”. Ķeroties pie krājuma sastādīšanas Rainis ieplānoja sadalīt nevis ar virsrakstiem, bet ar moto. Viņš uzrakstīja vienu dzejoli atspoguļojot tajā dzīves ritmu un dzejoļu pantus lika katrai nodaļai par moto. Ar dzejoļu „Es ritu” pantiem ir atdalītas septiņas nodaļas. Krājumā ir akcentējis domu, ka cilvēkam kas iziet savu dzīvi ir jābūt pašam jaunam, garīgi bagātam, humānam un ar labiem mērķiem. Šajā krājumā parādīta tāda cilvēka dzīve, kas vienmēr ir bijis centrā un darījis daudz laba tautas labā, bet tagad atskatās uz savu pagātni un vērtē cilvēku personības veidošanos. Dzejoļu krājumu Rainis ieplānojis trijos ciklos un septiņās nodaļās.
Ievadu ciklā - Atjēgšana. Šeit ir izteikta nepieciešamība meklēt savas pastāvēšanas jēgu, bet taču nav rodams glābiņš.
Otrajā ciklā – meklēšana. Meklēšanai ir septiņas pakāpes: pagātne, daba, mīla, darbs, sāpes, nāve, vientulība.
Pagātne ir sarknā krāsā. Rainis to raksturo kā skan sērās vēja kokle sārtā miglā, mirdz rasas vaiņags tālumā aiz manis. Tik sirds, ak, jūt vēl nemieru, vēl, vēl ko no pagātnes gaida
Daba ir oraņžā krāsā. Dabas prieka duna, dzeltenu, sarkanu lapu vainags. Tu atkal nāc, mans mīļais vasarlaiks. No siltās pļavas ceļas smaršu tvaiks, gars līdz kā dūmu stabiņš, slaicin slaiks.…
