Rāpuļi guļ ziemas vai vasaras miegu.
Rāpuļiem ir iegurņa niere, kas novietota iegurņa rajonā. Nieres kanāliņos iestiepjas daudz asinsvadu kapilāru, caur kuriem notiek ūdens un minerālvielu maiņa. Galvenā viela, kas tiek izvadīta no organisma ir urīnskābe. No nierēm urīns pa urīnvadu nonāk urīnpūslī, tad kloākā.
Rāpuļi dēj olas ar blīvu, ādainu apvalku. Dažiem rāpuļiem raksturīga oldzīvdzemdēšana- dīglis attīstās olā mātes organismā, izšķeļas uzreiz pēc olu izdēšanās. Oldzīvdzemdēšana ir raksturīga odzei un pļavas ķirzakai, žņaudzējčūskām.
Rāpuļi ir šķirtdzimumu dzīvnieki, kas apaugļojas iekšēji, tiem ir speciāli kopulācijas orgāni- kopulācijas maisi. Pāra dzimumdziedzeri atrodas abās pusēs mugurkaulam.
Vīrišķie dzimumorgāni ir sēklinieki, sēklinieka piedēkļi un sēklvadi, kas saplūst ar urīnvadiem un beidzas kloākā. Sievišķie dzimumorgāni ir olnīcas un olvadi, kas sākas olnīcas tuvumā ar skropstainu piltuvi. Olnīcas lejasdaļā, tuvu pie atveres kloākā, ir paplašinājums- dzemde.
Dažām ķirzakām iespējama partenoģenētiska vairošanās- neapaugļotu, izdētu olu attīstība. Šādām sugām populācija sastāv tikai no mātītēm.
Dažu čūsku sugas ir hermafrodīti- organismam ir abu dzimumu dzimumorgāni.
Nervu sistēma sastāv no galvas un muguras smadzenēm, nerviem.
Priekšējās smadzenes ir lielākas gan izmērā, gan funkciju ziņā. Komplicētāks un diferencētāks ir ožas centrs. Nozīmīga ir priekšējo smadzeņu loma pārējo smadzeņu regulācijā.
Starpsmadzenes saista priekšējās smadzenes un vidussmadzenes. Priekšējās smadzenes pilnīgi pārklāj starpsmadzenes no virspuses. Starpsmadzenes piedalās endokrīnās sistēmas darbībā.
Vidussmadzeņu darbība saistīta ar izturēšanos un redzi.
Smadzenīšu loma ir saistīta ar rāpuļu kustībām.
…
