Tā kā uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar ražošanas procesu, savukārt ražošana ir kā uzņēmējdarbības pamatprincips, kuru uzņēmējs veic peļņas nolūkā, iesākumā apskatīsim ražošanas teoriju, tās funkcijas, priekšnosacījumus.
Ražošanas galvenais princips ir nodrošināt efektīvu ražošanu, izmantot esošos resursus jebkurā to kombinācijā, lai sasniegtu maksimālu galarezultātu. Svarīgi noteikt ražošanas funkciju.
Ražošanas funkcija ir attiecība starp saražotā produkta apjomu jeb kopējo produktu un patērēto ražošanas faktoru daudzumu konkrētajā laika periodā.
Ražošanu var izdalīt matereālā un nematereālā ražošanā.
Ražošanas izmaksas:
patstāvīgās (FC) –telpu īre, aizdevuma procenti, zemes rente, komunikālie maksājumi;
mainīgās izmaksas (VC) – izmaks ielums mainās atkarībā no ražošanas apjoma; kopējās izmaksas (TC) – iegūst saskaitot FC + VC
Vidējās izmaksas (AC) parāda, kādas ir katrai produkcijas vienībai izmaksas.
Galējās izmaksas (MC) – kopējo izmaksu pieaugums, palielinot ražošanas apjomu.
Lai noteiktu ieguldītā ražošanas faktora produktivitāti jeb ražīgumu, lieto jēdzienu vidējais produkts (AP).
AP = TP (kopējais produkts) / L (darbinieku skaits)
Ražošanas faktora galējais produkts (MP) ir kopējā produkta (TP) pieaugums, kas iegūts piesaistot vienu papildu mainīgā ražošanas faktora vienību.
Galīgējās atdeves mazināšanās ir situācija, kad uzņēmums pievieno arvien vairāk mainīgā (parasti darba spēka) ražošanas faktora vienību noteiktam pastāvīgam ieguldījumam, bet papildu gaējā produkta izlaide ar laiku sāk mazināties. Tā parāda, ka situāciju var mainīt uzlabojumi tehnikā, tehnoloģijās vai ražošanas organizācijā,proti, nepieciešams aizvietot darba spēku, izmantojot ražošanā jaunāko tehnoloģiju.
…
