R.Blaumanis "Nāves ēnā". Satura atstāsts

Precētie vīrieši nejauši bija sastājušies savā pulciņā. Tur bija lielais, skaidtais Grīntāls, druknais Skapāns, bālais, laipnais Skrastiņš un plecīgais Sīlis. Viņi pārsvarā runāja par savām sievām. Grīntāls bija tas, kas pārvaldīja ar savu drošo balsi visu savu pulciņu.
Pēc kāda laiciņa visi bija nedaudz nomierinājušies un sāka stāstīt par šādiem atgadījumiem, par kuriem bija lasījuši. Grīntāls domāja, ka kādas 3 vai 4 dienas viņi droši iztiks ar to zivju vezumu, kas ir Zaļgam un ja tomēr pietrūks, tad tiem vēl 2 zirgi ir. Bet neviens nebija domājis, ka Zaļga tā nebūs ar mieru. Viņš paņēma un uzsēdās uz sava vezuma un neļāva nevienu zivtiņu paņemt.
Pret pusdienu vējš sacēla lielākus viļņus un ledus sāka nelāgi krakšķēt. Kārlēns uzreiz pieķērās pie Birkenbauma rokas.…