Retorika

Tiešā argumentācija: pārliecināts arguments, kuram seko loģisks pierādījums
Netiešā argumentācija: pierādījums tiek pierādīts netiešā veidā”...noteikti priecātos, jo būšu sagaidījis savu septīto naudu. Bet simboliska vērtība-kā latviskuma apliecinājums-latam pieaug tieši tad, kad tas kļūs par eksponējamu piemiņas zīmi, ko nevar no rokas rokā deldēt.”

Vēsturiskā pieredze rāda, ka orators veicot jelkādu pierādījumu, izmanto reliģiju, morāli un citas cilvēkam svarīgas institūcijas vai iekšējās vērtības, kas ir izveidojošās jau no bērnu kājas.
Šajā tekstā arī tiek izmantots arguments, kā tradīcija, jo katrs, kas mīl savu zemi grib būt arī piederīgs tām tradīcijām, kas to vieno, tātad: „...Drīzs atvadīsimies no kādreizējā Latvijas varenības simbola-lata....Pāris sudraba latu, ietīts sarkanbaltā karodziņā, Bībele un brīvās Latvijas himna gulēja dziļi noslēpti-ģimenes altārītī...””

4.4. raksta mērķtiecība un korektums
Gatavojot uzstāšanos, ir svarīgi vispirms to sagatavot, izanalizēt, pārdomājot katru, teikumu, ko mēs vēlamies ar to pateikt, pierādīt.
Retorikas galvenais mērķis ir atklāt domu spēku, modināt un likt klausītājam domāt. Mūsdienu cilvēkam attieksme pret dzirdēto ir divējāda. Pēdējā laikā klausītājam ir iezagušās domas, ka bieži vien dzirdētais ir mānīgs, melīgs. Tāpēc viens no mērķiem, kas retorikā tiek izvirzīta, tā ir domu tikumiskums un skaistums.
Ja pētīt šo rakstu ir redzams, ka nemanot pašam lasītājam tiek pieaicināts apstāties un vēlreiz padomāt, uz kuru pusi mēs ejam, lai šī tiekšanās: neatpalikt, būt tādiem kā citiem, nepazaudējot vienotību un identitāti, tātad ar mērķi ieklausīties pašos sevī, neuzspiežot savu viedokli par vienīgo un pareizo, nevar nepiekrist Ārijas Elksnes teiktajam: „Nav latviskums rūtainos brunčos/Un dzeltenās pastalās nav/Bet apziņā, ka caur godu/Un gaismu mums jāpastāv”. Tādā veidā ar pārliecību var secināt, ka teksta autori ir uzrakstījuši ne tikai mērķtiecīgu tekstu, bet arī ir saglabāts teksta korektums.
…