Es, kad strādāšu skolā par vizuālās mākslas pedagoģi, bērniem lūgšu laiku pa laika paska’h’’hdrot vienam otram to, ko viņi nesaprot. Turklāt, es uzskatu, ka, piemēram, bērniem mācot par krāsu kontrastiem un to, kā veidojas papildkrāsas, varētu izmantot dažādus grupu projekta darbus. Līdz ar to grupā kopā strādājot vairāk mākslinieciski attīstītie bērni varēs paskaidrot mākslinieciskā ziņā mazāk attīstītajiem bērniem krāsu īpatnības.
[Mācoties skolā, bieži vien skolotājas, dalot bērnus grupās, izmantoja principu, kad spējīgākajiem bērniem lika strādāt ar spējīgākajiem un mazāk spējīgākajiem ar sev līdzīgajiem. Tas, kāpēc mēs tā tikām dalīti, tika paskaidrots ar to, ka tad vājākie bērni nevarēs nopelnīt atzīmes uz spējīgāko bērnu rēķina. Bet šeit rodas jautājums, vai tad tiešām atzīmes ir svarīgākas par to, kā paplašinās bērnu zināšanas, kad viņi gūst pieredzi un paraugu no spējīgākajiem bērniem. Es vidusskolas laikā ļoti labi apzinājos, ka mācīšanās skolā nav atkarīga no tā, cik intelektuāls tu esi, bet gan no tā, vai tu esi sapratis sistēmu, kā domāt, kā rīkoties, kā izpildīt uzdevumus ar vajadzīgo dziļumu. Tieši tāpēc man ļoti patika strādāt grupā kopā ar bērniem, kuri it kā skaitījās mazāk spējīgi, jo man bija iespēja viņiem izskaidrot, cik patiesībā tas viss ir vienkārši, un kā jāveido uzdevuma ‘’skeletiņš’’, lai uzdevums būtu izpildīts ar vajadzīgo dziļumu.
10. Būtiskākā informācija par nodaļu ‘’Individuālais kognitīvais atbalsts, man noderīgais
Šajā nodaļā tiek atklāts kā ar kognitīvo atbalstu ir iespējams palīdzēt katram skolēnam individuāli. Domāšana, tas ir individuāls process, ikvienam no mums ir universāls. Neatkārtojams mācīšanās stils. Šajā nodaļā tiek aplūkoti dažādi vispārēji individuālā kognitīvā atbalsta principi un mācīšanās metodes, kas var bērniem palīdzēt mācīties plašās konteksta robežās.
Ir svarīgi, lai skolotājs bērnam sniegtu gan individuāloopUh atbalstu, gan arī parādītu [skolēnam, kā pašam būt atbildīgam par mācīšanos .
…
