Rolanda dziesma

Cīņā pret neticīgajiem – tas ir "Rolanda dziesmas" pamatā un ir pierādīts vēsturisks notikums, ar pierakstītajiem viduslaiku faktiem. Viņi bija pakļauti literārai izpratnei, lai lasītājs pareizi tos uztvertu, tieši tajā notikumu laikā. Rolanda raksturojums ir diezgan izplatīts tā laika literatūras darbiem. 11. gs. "Rolanda dziesmu" it kā pierakstīja angļu - normaņu mūks Terulds. Galvenais varonis ir bruņinieks, kurš iemieso visas labākās idejas par varoni, kuru redzēja un zināja kāds viduslaiku cilvēks Francijā. Tauta dziedāja par visu šo kantilēnu, kuru nezināms sacerētājs vai Terulds 11. gadsimta beigās pārveidoja un nosauca par dzejoli - "Rolanda dziesma" (Chanson de Roland). Senākajā šī dzejoļa saglabātajā rokrakstā - Oksfordā, kas rakstīts 12. gadsimtā - ir aptuveni četri tūkstoši pantiņu. Rolanda dziesma ir rakstīta desmit zilbēs un ir sadalīta dažāda lieluma pantos, katram pantam ir vienāda asonance. Dziesma par Rolandu bija ļoti populāra, par ko liecina gan franču adaptācijas, gan tās izplatība ārpus Francijas. Papildus latīņu distichi samazinājumam, kas, iespējams, tika sastādīts XII gadsimtā, XIII gadsimta otrajā pusē parādījās pārveidojums, ko parasti sauc par "Roman de Roncevaux", un kura galvenais uzdevums bija paplašināt sākotnējo tekstu. Seši šīs versijas izdevumi ir nonākuši pie mums.