Romantisms literatūrā
Romantisms iedibinājās 18. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Tā rašanās cēlonis ir radošas inteliģences nemiers ar klasicisma un sentimentālisma izpratni par sabiedrību un personību viņa dvēselē. Sentimentālisma jūtu pasaules vietā romantisms slavina dvēseli. Romantiķi savas daiļrades priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, parādot ar kaislībās apveltītu un traģiski vientuļu stipra rakstura cilvēku. Vēl arī romantiķi attēlo neparastas parādības un apstākļus, saspringtas situācijas. Pielūgsmes objekts- daba.
Romantisma stila iezīmes: pacilātība, emocionalitāte, subjektīvisms, kontrastainība, ekspresīvs stils, kurā vērojama arī hiperbolizācija.
Kā arī bagātīgi izmantoti dabas tēli, pārejas stāvokļi, stihisko dabas spēku tēlojums.
Romantisms Leona Brieža dzejā
Leona Brieža stihija ir uguns. Uguns raksturo viņa vēlmes. L. Brieža uguns nav tikai aizrautīga liesmu dejošana, spilgts zaigojums. Viņu vilina uguns nežēlīgā būtība. Taču tekstā sastopamie tēli, simboli ir tikai uguns “redzamā daļa”. Uguns dvēsele ir klāt daudz biežāk.
…