R. Blaumanis ,,Pazudušais dēls’’
1. Secini, kas kopīgs visiem trīs ,,pazudušajiem dēliem’’! (3p)
Visi trīs dēli nav pazuduši, bet gan paši izvēlējušies aiziet. Viņi ir nošķīrušies no ģimenes, cerot laimi atrast citur pasaulē. Visi trīs “pazudušie dēli” nav spējuši atrast pareizo dzīves ceļu. Viņu attālināšanos no ģimens un došanos prom nevar nosaukt par veiksmīgu nevienā no trīs darbiem. Raiņa dzejolī dēls ir atgriezies mājās, Poruka – vēlas doties mājās, bet ir jau par vēlu, taču Blaumaņa lugā Krustiņa dzīve pēkšņi apraujas pirms viņš ir izlēmis palikt vai aiziet.
2. Skaidro vārdu savienojuma ,, pazudušais dēls’’ nozīmi mūsdienās, minot trīs piemērus! (3p)
1. Mūsdienās pusaudžu puikas dien dienā spēlē datorspēles, uztverot tās par savu realitāti. Uzspēlēt vienu partiju šaudīšanās spēli ir svarīgāk nekā pusdienot ar ģimeni.
2. Liela aizraušanās jauniešiem, it īpaši zēniem, ir narkotikas. Līdzīgi kā lugā Krustiņam ar nakts uzdzīvi. Ar narkotiku lietošanu arī var aizblandīties pasaulē un iekulties lielos parādos.
3. Šajās dienās lielākas darba iespējas un karjeras izaugsme ir iespējama tieši ārzemēs, nevis te, Latvijā. Jaunieši, gan jauni vīrieši, gan jaunas sievietes, pēc skolas beigšanas nolemj braukt strādāt ārzemēs, atstājot vecākus un ģimeni tālumā.
3. Nosauc 4 cēloņus, kuri veicinājuši Krustiņa pazušanu, pamatojot ar konkrētiem faktiem no lugas! (8p)
1. Mātes labvēlība. Strīda par 2000 rubļu parādu laikā ar māti Krustiņš pats asi sacīja, ka māte vienmēr ir aizstāvējusi dēla palaidnības, nekad nesaucot viņu pie atbildības par izdarīto.
2. Slikta draugu izvēle. Kad Krustiņam neizdevās dzēst parādu Iņķim ar solījumiem precēt viņa meitu Matildi, Pauls Krustiņu pavedināja spēlēt azartspēles, kaut gan Krustiņam pašam pat kapeikas nebija.
3. Tēva biežā nebūšana mājās. Krustiņa tēvs strādāja par jumiķi, grāvraci, linu kulstītāju, kā pats teica “pa pasauli naudai skrēja pakaļ”. Krustiņam trūka tēva stingrā vārda, kas palīdzētu viņu par kārtīgu puiku izaudzināt.g
4. Krustiņā ieaudzinātā bezatbildība. Izlutināšana un visatļautība Krustiņā neieaudzināja pienākuma apziņu un darba darīšanu. Pats Krustiņš atzina, ka viņam sirds vietā ir akmens. Kamēr citi kalpi (Līziņa, Mikus, Andžs, Gusts) dodas ikdienas darbos, Krustiņš blandās ap sētu, nekā lāgā nedarīdams.
4. Uzraksti īso viedokli ( 80-100 vārdu) – ,,kāpēc ar neizdevušos dzīvi nevar darīt tāpat kā ar neizdevušos cimdu: izārdīt un adīt no jauna’’.
Dzīvi, manuprāt, tik tiešām var salīdzināt ar cimdu. Katrs pats ir atbildīgs, cik produktīvs, piedzīvojumiem, mīlestības, labu darbu un jauku vārdu piepildīts. Tomēr ar savu cimdiņu ir jārīkojas atbildīgi, jo katrs pavediens ir tikai vienreiz uzadāms un nekad vairs neizārdams. Izdzīvotu dienu vēlreiz nenodzīvos, sliktus vārdus atpakaļ nepaņems. Katru dienu jādzīvo tā, it kā vakarā cimds būtu pabeigts, jo rītdiena ir neapsolīta. Nekad nevar paredzēt, cik daudz ir atlicis kamoliņā. Uzreiz kā redzams, ka sāk iet greizi, turpmāk jāvirzās atpakaļ uz pareizā ceļa. Vaimanāšana par pagātni ir lieka laika tērēšana. Atpakaļ pagriezt laiku nav iespējams.
…
