Latvijas Nacionālā enciklopēdija Blaumaņa “Indrānus” raksturo kā rakstnieka mākslinieciskā brieduma apliecinājumu un darbu, kurā īpaši asi atklāts divu paaudžu un divu laikmetu konflikts. Šis formulējums ir ļoti nozīmīgs, jo lugā konfliktē ne tikai konkrēti cilvēki. Vienlaikus saduras arī divas atšķirīgas dzīves izpratnes. Vecais Indrāns māju uztver gandrīz kā dzīvu dzimtas organismu. Viņš redz kokus, pagalmu, saimniecību un visu apkārtējo vidi ne tikai kā ekonomisku vērtību, bet kā daļu no dzīves, kurai piemīt atmiņa. Edvarts daudz vairāk orientējas uz praktiskumu un izmantojamību. Ja koks traucē saimniecībai vai tam ir ekonomiska vērtība, viņam ir daudz vieglāk pieņemt lēmumu to nozāģēt. Šajā atšķirībā slēpjas ne tikai strīds par kokiem. Tā ir sadursme starp domu “māja ir dzīves telpa, kuru mēs saņemam no iepriekšējām paaudzēm un nododam tālāk” un domu “māja ir mans īpašums, tāpēc man ir tiesības to pārvaldīt pēc saviem ieskatiem”.…