Rūdolfa Blaumaņa noveles "Laimes klēpī" analīze

4) Ilze bija atbraukusi ciemos ar savu četrus gadus veco puisīti un Ieva viņu tajā pašā mirklī tā iemīlēja, ka negribēja laist prom, tomēr Ilzes dēliņš negribēja pie viņas palikt viens pats.
Ieva jutās ļoti vientuļa un tieši tajā brīdi saprata, cik ļoti būtu vēlējusies bērnu, tomēr apzinājās, ka tādas iespējas viņai droši vien nebūs un kļuva vēl nomāktāka nekā pirms tam.
5) Ieva bija savainojusi pirkstu ravējot un rokai bija piemieties brants. Ārst teica, ka to vajadzēs līdz elkonim nogriezt, tomēr Ieva ne par ko nevēlējās to darīt, tāpēc pēc dažām dienām nomira.
Ieva bija stūrgalvīga un palika pie sava lēmuma, kas šajā brīdī viņai pašai nāca par sliktu. Tomēr viņa arī apzinājās, ka bez vienas rokas viņa nevarētu darīt nekādus darbus un nebūtu noderīga, tāpēc sava pašlepnuma dēļ izvēlējās, ka labāk būtu nomirt.

…