Rūdolfa Blaumaņa noveles "Raudupiete" analīze

2. Raksturo Raudupietes izjūtas un rīcību!
Rudupiete ir apjukusi un nelielā šoka stāvoklī. Viņas mātes gars vēlas skriet palīgā savam dēlam, taču egoisms un naids ļauj Matīsiņam noslīkt. Viņa necenšas viņu glābt un ļauj dēlam mirt, viņasprāt “atbrīvojoties” no traucēkļa. Pat ja Raudupiete viņu akā neiegrūda, viņa ir vainojama pie dēla nāves, jo viņu neglāba.
(7.) 8. fragments.
1. Izvērtē, kas pēc Kārļa rīcības noteikti atturētu Raudupieti, ja viņa vēsu prātu spētu analizēt situāciju!
Ja Kārlis nebūtu aizsvīlies un nosaucis Raudupieti par sātanu, tad Raudupiete nebūtu tik ļoti sadusmojusies un novēlējusi nelaimi viņam. Viņa nebūtu dusmu uzplūdumā un prāta apjukumā bijusi pārgalvīga un vienaldzīga par savu likteni, un iespējams nebūtu atdevusi savu dzīvību.
2. Kāpēc izskan Raudupietes atzīšanās tad man jāmirst?
Tāpēc, ka Raudupiete saprot, ka viņai neviena vairs nav, un pie tā viņa ir vainīga pati. Viņa saprot, ka viņa ļāva Matīsiņam mirt, domājot, ka tad vairs nepastāvēs nevienu šķēršļu starp viņas un Kārļa mīlestību, taču viņa ir maldījusies. Tā mīlestība ir vienpusēja un Raudupiete nespēj tikt pāri sirds sāpēm, un samierināties ar sirdsapziņas pārmetumiem.
…