Rūdolfs Blaumanis "Purva bridējs"

1. Šīs noveles tēma ir mīlestība un tās dažādās izpausmes, muižas kalpotāju dzīve, savstarpējās attiecības un arī cilvēku fizisko tieksmju apmierināšana un cīņa pret tām. Notikumu pamatā ir Kristīnes izvēle starp sirdi- Edgaru un prātu- Akmentiņu. Darbs daļēji ir par piedošanu un robežu starp mīlestību un nodevību. 2. Darbs iesākās mierīgi, bez tiešas norādes uz tēmu, tas liecina par ekspozīciju. Jau pašā sākumā tiek parādīta daļa no problēmas- Kristīnes nepatika pret mātes apjūsmoto Akmentiņu. Tur jaušama domstarpība pet Kristīni un viņas māti. Pēc manām domām, sarežģījums sākās tad, kad Edgars satika Kristīni, kas viņa nāca uz mājām pēc draudzenes pavadīšanas. Edgars atklāti izrunājās, atklāja savas jūtas pret Kristīni un sauca viņu precēties. te parādās galvenās problēmas sekas, jo Kristīne pret Edgaru juta to pašu, ko viņš pret Kristīni. Kristīne vēlējās teikt „jā”, bet viņai no visiem spēkiem nācās atturēties un atteikt. Pie tādas rīcības vainīgs bija Kristīnes solijums mātei. Saasinājuma punkti, pēc manās domām, bija tie, kas to problēmu padarīja vēl grūtāk pārdzīvojamu priekš Kristīnes un arī Edgara. Braukšana ciemos pie Akmentiņa - mammai viņš iepatikās vēl vairāk un tāpēc vešeriene vēl biežāk uzspieda Kristīnei viņu. Skraidīšana pa barona istabām ar Edgaru - jūtas ar katru tādu uzmanības pievēršanu tikai pastiprinājās. Tā tie momenti turpinājās, līdz pat divu jauniešu sarunai ar māti par precībām. Tālāk sekoja atslābuma brīdis. Likās, ka problēma drīz nu jau kā būs atrisināta, jo Edgara solījums mātei bija diezgan nopietns - viņam nācās līdz nākamiem Jurģiem uzvesties kārtīgi un dzīvot mierīgi, lai māte redz, ka viņš ir mainījies. Problēma, kura varētu būt tik drīz atrisināta, tomēr paliek par problēmu, kurai risinājuma nav. Kristīne cerēja uz brīnumu, ka spēs viņu mainīt un dzīvot laimīga, bet mīlestība liek mums aizmirst un pieņemt problēmas. Kulminācija bija brīdī, kad Kristīne ieraudzīja Edgaru ar citu meiteni.