R.Vipera, A.Varslavāna un G.Tauriņa darbu analītisks pārskats

Lai labāk saprastu grāmatas autora uzskatus un pārliecību jāapskata nedaudz viņa biogrāfija. Roberts Vipers kā personība un zinātnieks top cariskās Krievijas sabiedriski politiskajos apstākļos, viņa pasaules uzskats veidojas Maskavas Universitātes demokrātiski noskaņoto mācībspēku ietekmē. Vipera sabiedriskajiem uzskatiem ir raksturīga akadēmiskās inteliģences liberālo aprindu lojālā attieksme pret pastāvošo valsts iekārtu un neitrālisma platforma politikā un ideoloģijā. Viņš nepiekrita tiem vēstures filozofiem, kuri noliedza vēstures zināšanu vērtību un nihilistiski skatījās uz pašu vēstures zinātni. Vipers skeptiski raudzījās uz Hēgeļa dialektisko metodi un vēl jo vairāk uz materiālistisko dialektiku kā zinātniskās izziņas teoriju. Šāda nostāja viņam saglabājās ilgu laiku un tas izpaužas arī apcerējumā „Vēstures lielās problēmas”.
Viņam ir nepieņemama ir marksisma mācība par sociālistisko revolūciju, par sociālā taisnīguma nodibināšanu vardarbīgā ceļā. Grāmata „Vēstures lielās problēmas” iznāk 1940. Gadā, kas pēc autora domām nav skrupulozs zinātnisks pētījums, bet gan populārs apcerējums ar filozofisku ievirzi esejas izklāsta manierē. Šajā darbā autors mēģinājis apkopot savus teorētiskos uzskatus par vēstures zinātnes vietu un lomu sabiedrībā, izklāstīt savu attieksmi pret vairākām plaši pazīstamām vēstures filozofijas un socioloģijas koncepcijām, kā arī dalīties domās par produktīvākajiem vēstures izziņas metodoloģiskajiem principiem un veidiem. …