Sabiedrisko attiecību principi un metodes. Ceturtais seminārs

Šajā pētījumā tika izpētīta arī abpusējā izpratne par SA ietekmi uz žurnālistiku darbu un dažādās varas bāzes, kuras tiek izmantotas, lai ietekmētu žurnālistisko atspoguļojumu. SA praktiķi uztvēra SA ietekmi uz žurnālistisko darbu ievērojami spēcīgāk kā žurnālisti. Šos rezultātus var ietekmēt uztvere,
aizspriedumi. Pirmkārt, rezultātus varētu novirzīt iluzors pārākums, pēc kā indivīdi mēdz novērtēt savas īpašības un izturēšanos pozitīvāk nekā tās pašas īpašības citi (Hoorens and Harris, 1998). Otrkārt, SA ietekmes uztvere varētu būt neobjektīva sakarā ar pašnovērtējuma vajadzībām un vēlmi kontrolēt darbības lauku (Pierro et al., 2008). Lai saglabātu pašpārliecinātību par pilnīgu atbildību pār darba prasību izpildi, domājams, ka žurnālisti nenovērtē SA ietekmi. To pašu iemeslu dēļ SA praktiķi var pārvērtēt viņu ietekme uz žurnālistisko darbu. Treškārt, uztvere varētu būt neobjektīva, jo abām pusēm ir jātiek galā ar iekšējiem konfliktiem. Katra žurnālista galvenā cerība ir ziņu atspoguļojumu, kas veidots autonomi, tomēr žurnālistiem bieži ir jāpaļaujas uz SA avotiem.
Šīs pretrunīgās cerības var izraisīt iekšējos konfliktus, kas liek žurnālistiem par zemu novērtēt faktisko SA ietekmi, lai ar tiem tiktu galā. Paredzams, ka SA praktiķi ietekmēs žurnālistisko darbu.
Kas attiecas uz varas pamatiem, SA praktiķi mēdz pielāgoties žurnālistu darba kārtībai, lai iegūtu maksimālo sev vēlamo rezultātu, ko tie sasniedz izmantojot “mīkstos spēkus”. Turpretim, žurnālistiem ir tendence uztver SA praktiķu darbu kā spiedienu no ārpuses, tāpēc visizplatītāk žurnālistu vidū ir izmantot “cietos spēkus”. Jāatzīst, abas puses izmanto stratēģiju – nauda apmaiņā pret publicitāti, kas ir diez gan efektīva, bet ne draudīga, lai izbeigtu abu pušu draudzīgās attiecības.
Pētījuma rezultātu izvērtēšanā jāņem vērā, ka ir maz pētījumu par šādām attiecībām, kā arī katras valsts atšķirība, jo aptauja veikta Vācijā.
…