Saistību tiesības ir tiesības, kas tieši regulē attiecības starp personām sakarā ar kādām lietām (mantu vai tiesībām). Saistību tiesību pamatelements ir tiesību subjektu aktīva darbība. 1401. pants saistību tiesības definē šādi: „Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamat vienai personai –parādniekam –ir jāizdara par labu otrai personai-kreditoram-zināma darbība, kurai ir mantiska vērība”. [3.;165]
Saistību tiesību rašanās pamatā ir: 1)tiesisks darījums –divu vai vairāku personu vienošanās par saistību nodibināšanos, grozīšanu vai izbeigšanos; 2)ar kādas personas nelikumīgu rīcību, jeb neatļautu darbību (prettiesisku); 3)ar zināmām attiecībām, kuras pēc likuma rada saistību izcelšanos, piemēram, gadījumos, kad parādniekam ir jāmaksā likumiskie procenti. [3.;166]
Atsevišķos gadījumos saistības rodas uz tiesas sprieduma pamata. Piemēram, tiesa izlemj jautājumu par līgumstrīdu, ja puses nevar vienoties par atsevišķam līguma noteikumiem (piemēram, par termiņiem).
Saistības izbeidzas jeb tiek pārtraukta to izpilde sakarā ar to, ka: 1) saistības tiek pienācīgi izpildītas; 2) saistības izbeidzas sakarā ar to izpildes neiespējamību; 3) tiek pārtrauktas pilnīgi vai daļēji vienveidīgas savstarpējas saistības, kuru izpildes termiņš ir pienācis; 4) līgumslēdzējas puses ir vienojušās par sākotnējo saistību nomaiņu ar jaunām starp tām pašām personām. [4.;65]
Tiesiskās attiecības, kā zināms, ir sabiedrības attiecības, kurās tiesību subjekti savas tiesības un pienākumus rada ar gribas izpausmēm. Daudzos gadījumos pietiek ar apsolījumu dot lietu, veikt darbu, sniegt pakalpojumu, lai tiesiska attiecība būtu radusies. [1.;27]…