1. Saistību ties. jēdziens un rašanās pamati
Saistība tiek saprasta kā tiesiska attiecība, kurā viena persona par labu otrai izdara zināmas darbības ar mantisku vērtību. Vārds saistība asociējas ar stāvokli, kurā kāds ir saistīts ar solījumu vai pienākumu; jebkura tiesiska saistība jāizpilda, un to parasti dara, nododot lietu, veicot darbu, sniedzot pakalpojumu, arī samaksājot. Civiltiesiska saistība ir tiesiska attiecība, kurā vienai personai, ko sauc par parādnieku, ir jāizdara par labu otrai personai, ko sauc par kreditoru, zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Viena subjekta tiesībai saistībās atbilst otra subjekta pienākumi. Saistībā pats galvenais ir nevis stāvokļa konstatējums, bet pienākums saistību izpildīt un pats izpildes process. Saistību tiesības nosaka tiesības un pienākumus mantas atsavināšanas, pakalpojumu sniegšanas un citādas rīcības procesā, kurā tiek noslēgti un izpildīti līgumi, noskaidroti tiesību pārkāpumu apstākļi un ar tiem saistītā mantiskā atbildība. Balstoties uz likuma normām tiesīgā persona caur saistībām realizē savas intereses, apmierina mantiskās un garīgās vajadzības, saņemot izpildījumu no saistītās personas (parādnieka). Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Darījumi ir izplatītākais saistību tiesību rašanās pamats. Lai rastos saistība, darījumam ir jābūt tiesiskam. Praksē sastopami arī prettiesiski darījumi, t.i., tādi darījumi, kas atbilst darījumu vispārējām pazīmēm, bet pēc satura tie ir vai nu pretrunā ar likumu, vai arī tiem piemīt tādi defekti, kuri neļauj tos uzskatīt par tādiem, kas var dot darījumā paredzētos rezultātus. No juridiskā spēka viedokļa darījumi ar defektiem var būt vai nu spēkā neesoši, vai apstrīdami. Citu personu tiesību aizskārumi, kā mantas bojāšana, piesavināšanās, veselības apdraudējumi, goda un cieņas aizskaršana, ir neatļauta darbība, kas apdraud ne tikai sabiedrisko kārtību, bet arī civiltiesību sargātos labumus. Tāpēc no neatļautas darbības var rasties saistības, kuru saturu vispārināti var raksturot šādi: personai, kas izdarījusi neatļautu darbību, ir pienākums atlīdzināt zaudējumus vai īpašos gadījumos dot citādu apmierinājumu. Būtībā šis pienākums nozīmē civiltiesisku atbildību, kas attiecīgos gadījumos neizslēdz kriminālatbildību vai administratīvo atbildību. Likumā var būt nosacīts, ka noteiktos apstākļos, pie noteiktiem faktiem personai rodas konkrēti pienākumi pret citu personu. Piemēram, naudas vai atvietojamu lietu nonākšana citas personas turējumā rada pienākumu maksāt likumiskos procentus, ja vien attiecīgās personas nav vienojušās par ko citu. Likums ir juridiskais pamats arī tām saistībām, kas rodas, slēdzot darījumus, un kas izriet no neatļautas darbības. Taču šajos gadījumos likuma regulējošā iedarbība nav pietiekami konkrēta, lai bez vienas vai abu saistības pušu darbībām varētu noskaidrot saistības saturu: ko un cik vienam ir tiesības prasīt, bet otram pienākums dot.
2. Saistību tiesiskā attiecība un tās elementi.
ST ir tāda civiltiesiska attiecība uz kura pamata vienai personai- parādniekam- jāizdara par labu otrai personai- kreditoram- zināma darbība, kurai ir mantiska vērtība. Saistību lielākā daļa ir ar mantisku vērtību, bet ir saistības, kam nav mantiska vērtība, bet ir morāla vērtība. ST ir arī relatīvu raksturu – dalībnieku skaits vienmēr ir noteikts, arī konkrētās personas vienmēr ir zināmas. Ar to tās atšķiras no lietu tiesībām (īpašniekam stāv pretī visi ne īpašnieki – nenoteikts personu loks). Jebkurai tiesiskai attiecībai ir elementi: 1) objekts (priekšmets) - personu darbības CT objekts ir nevis attiecīgas darbības veikšanā, bet gan tās rezultāts; 2) subjekts- tas ir kreditors un parādnieks; 3) saturs. ST ir 2 puses nevis 2 personas. “Kreditors” un “Parādnieks” ir vispārināti jēdzieni. Konkrētās līgumsaistībās pusēm var būt speciāli nosaukumi (pirk.līg.,- pircējs- pārdevējs; īres līgums- izīrētājs- īrnieks utt.) Kreditoram ir tiesības, kaut ko prasīt, parādniekam ir tiesības kaut ko darīt. Pircējs vienlaikus ir gan kreditors, gan parādnieks, tā arī pārdevējs vienlaikus ir gan kreditors, gan parādnieks. Parasti katrā pusē ir 1 persona, tomēr katrā pusē var būt arī vairākas personas. Tādas saistības sauc par daudz personu saistībām, bet vairāku dalībnieku sauc par kopdalībniekiem.…
