Saistību jēdziens, veidi, dalībnieki – J. lieto 2 nozīmēs. 1. tiesību normu kopums, kas regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos, pārkāpumu sekas (CL1401.-2400); 2. tās tiesības, kas pēc darījuma vai uz cita pamata rodas konkrētai personai kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei. Saistību tiesības rodas vai nu no ties. darījuma, likuma vai arī no neatļautas darbības.
Objektīvās ST = civiltiesību pastāvīga apakšnozare, ar savu patstāvīgu regulēšanas priekšmetu; = tiesību normu kopums, kas regulē saistību rašanos.
Subjektīvās ST = tās tiesiskās attiecības, kas rodas konkrētiem subjektiem pēc noslēgta tiesiska darījuma vai kā civiltiesiska pārkāpuma rezultāts.
Saistība = tiesiska saikne starp personu, kas vienai personai piešķir tiesību uz otras personas darbību.
Alternatīva saistība, kad darījumā ir iespējama priekšmeta izvēle no vairākiem, kuri visi der saistības izpildījumam, vai arī gadījumā, kad puses nav vienojušās par konkrētā priekšmeta šķiru un radies konflikts.
ST rodas: - uz tiesiska darījuma pamata; - likuma pamata; - delikta.
Tiesiski darījumi – 1415. – atļautā kārtā izdarīta darbība, kas vērsta uz tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Darījumam jābūt noteiktam. Var būt 1pusējs, 2pusējs (līgumi – 1pusēji, 2pusēji, daudzpusēji), daudzpusējs.
Simulatīvs darījums – ja viens darījums (simulatīvais) slēpj zem sevis īsti gribēto. Pirmā noteikumi attiecas uz otro tik tālu cik tas vajadzīgs. Ja ir bijis prettiesīgs darījums, tā spēks ir atkarīgs no apstākļiem, cik ļoti tas ir ietekmējis darījuma saturu.
Dalībnieki – fiz., jur., pers. var arī caur vietniekiem, aizbildņiem. Jur.pers. – caur likumīgiem pārstāvjiem.
TD priekšmets – noteikta darbība, vai bezdarbība, kuras dēļ darījums tiek slēgts;- jābūt reāli iespējamai, lietai jābūt privāttiesiskā apgrozībā esošai, vispārējā civiltiesiskā apgrozībā, tā var būt nākamā lieta. Saistību pr., un tā izpildi nevar atstāt tikai parādnieka ieskatam. Saistība jāizpilda pilnā mērā. Var būt arī dotās lietas atdošana vai samaksa par to.
Saskanīgi – rakstiski (svarīgi ir precīzi formulēt savas gribas izpausmi), - mutiski (jāpārliecinās, ka likums neprasa šo gribu izteikt rakstiski – galvojums), - ar konkludentām darbībām, jeb darbībām bez vārdiem (pamatā klusēšanas nav piekrišana)…
