Pasaules ūdens resursus sastāda virszemes ūdeņi – jūras, okeāni, upes, ezeri, kanāli, strauti, mākslīgās ūdenskrātuves, purvi; pazemes ūdeņi – visi ūdeņi, kas atrodas ūdens nesējslāņos zem zemes virskārtas un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem; ledus un sniegs kalnu un polārajos apgabalos, kā arī atmosfēras ūdens.
Ap 97% no pasaules ūdeņiem glabā okeāni un jūras. Šie ūdeņi ir sāļi, ar nepatīkamu garšu. Jūras ūdenī konstatēti 35 ķīmiskie elementi, no kuriem lielākā daļa ir nātrija hlorīds jeb vārāmā sāls (NaCl). Sāļi un citas vielas galvenokārt atrodas jonu veidā, ievērojami mazāks to daudzums ir koloīdu vai gāzveida stāvoklī. Atlantijas okeānā sāļu koncentrācija ir 35-38 g/l, bet Baltijas jūrā – ap 5 g/l. Vidējais okeānu dziļums ir ap 3,7 km, taču tas var būt arī 10 km. Visi okeāni un jūras ir savienoti un veido tā saukto Pasaules okeānu. Okeānos nepārtraukti pārvietojas milzīgas ūdens masas – siltās un aukstās straumes.
Upes ir ūdensteces, kas plūst pašu izgrauztās gultnēs un savāc virszemes un pazemes noteces ūdeņus no sava baseina. Upēm ir trīs galvenie to barošanas avoti – virszemes ūdeņi, pazemes ūdeņi un atmosfēras nokrišņi. Upju ūdeņus raksturo relatīvi zema mineralizācija, ūdens sastāva sezonāās izmaiņas un augsts izšķīdušo gāzu saturs.…
