1.TEMATS: SALĪDZINOŠO KONSTITUCIONĀLO TIESĪBU PRIEKŠMETS
Jēdzienam salīdzinošās konstitucionālās tiesības ir trejāda nozīme:
1)tiesību nozare – tiesību normu kopums, kas dažādās valstīs nosaka valsts iekārtu, tās orgānu uzbūvi un funkcijas, šo orgānu savstarpējās tiesiskās attiecības, kā arī svarīgākās tiesiskās attiecības starp valsts orgāniem vienā pusē un personām vai noteiktām personu grupām otrā pusē.
2)zinātnes nozare – dažādu uzskatu, mācību un teoriju kopums, kas pēta salīdzinošo konstitucionālo tiesību nozares principus, normas, institūtus utt.
3)mācību disciplīna – studiju kurss augstskolās par salīdzinošo konstitucionālo tiesību nozari.
Salīdzinošo konstitucionālo tiesību reglamentācijas objekts:
1)personas tiesiskā statusa pamati;
2)sabiedrības un valsts iekārtas pamati;
3)valsts forma;
4)likumdošanas, izpildu un tiesu varas organizācijas un darbības pamatprincipi;
5)valsts pārvaldes un pašvaldību pamati.
Salīdzinošo konstitucionālo tiesību priekšmets:
1.Konstitucionālo tiesību priekšmets ir konstitucionāli tiesiskās attiecības, kas rodas konstitucionālo tiesību normai saskaroties ar īstenību. Šādas attiecības veidojas starp konstitucionālajiem orgāniem savā starpā un attiecībās ar indivīdu.
2.Salīdzinošo konstitucionālo tiesību priekšmets aplūko normu kopumu, kas aplūko personas tiesiskā stāvokļa pamatu, pamatformas, kādās tauta īsteno savu varu visās valsts dzīves jomās, valsts iekārtas tiesiskos pamatus, valsts iestāžu sistēmu, kompetenci un to darbības pamatprincipus dažādās valstīs.
Konstitucionāli tiesiskās attiecības ir tiesisko attiecību grupa, kas rodas konstitucionālo tiesību normai saskaroties ar īstenību. Konstitucionāli tiesisko attiecību subjekti ir indivīds, tauta, nācija, valsts, valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas, politiskās organizācijas, cilvēku grupas. Šos subjektus iedala:
1)Fiziskas personas – indivīds, vēlētājs, pilsonis, deputāts.
2)Sabiedriski veidojumi – valsts kopumā, personu apvienības, iestādes, valsts institūcijas, organizācijas, partijas.
Konstitucionāli tiesiskās attiecības var būt attiecības starp valsti un sabiedrību, starp indivīdu un valsti, starp divām valstiskām vienībām, starp valsti un politisku apvienību utt.
Konstitucionāli tiesisko attiecību dalībniekiem jābūt apveltītiem ar tiesībspēju un rīcībspēju. Šajās attiecībās viena no pusēm vienmēr ir subjekts, kurš ir apveltīts ar valsts varu.
Konstitucionālie orgāni – ir tādi, kas nodibināti ar konstitūciju. Latvijas Satversme par tādiem nosaka: pilsoņu kopums (tauta), Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, Valsts kontrole, Satversmes tiesa, Tiesu sistēma. Konstitucionālo tiesību nozares uzdevums ir konstitucionālo orgānu jeb iestāžu pētniecība.
Salīdzinošo konstitucionālo tiesību avoti Normatīvie akti (konstitūcijas, likumi, starptautiskie līgumi, pašvaldību saistošie noteikumi), konstitucionālās paražu tiesības (piem., VP un Saeimas priekšsēdētājs vienlaicīgi neatstāj valsti), vispārējie tiesību principi, kā arī palīgavoti – judikatūra un doktrīna. Salīdzinošajās konstitucionālajās tiesībās tiesību avoti var būt arī reliģiskie avoti.
Būtiskākais jeb galvenais konstitucionālo tiesību avots ir konstitūcija.
2.TEMATS: KONSTITUCIONĀLISMS UN KONSTITŪCIJAS
KONSTITUCIONĀLISMA JĒDZIENS UN STRUKTŪRA
