Saskarsme – savstarpējo attiecību realizācija uzvedībā. Ar jēdzienu saskarsme vienlaikus apzīmē gan komunikāciju, gan mijiedarbību, gan sociālo percepciju. Jēdziens saskarsme ir mēģinājums latviskot krievu jēdzienu „obšeņie” , kuru plaši lietoja padomju laikā un kurš tiek lietots arī mūsdienu krievu psiholoģijā. Rietumu psiholoģijā jēdziens saskarsme aptuveni atbilst jēdzienam komunikācija, savukārt pats komunikācijas skaidrojums ir atšķirīgs dažādās teorijās.(6.izm.lit.)
Dzīvojot cilvēku sabiedrībā, cilvēkam vienmēr nākas kontaktēties ar citiem cilvēkiem ar dažādu zīmju un citu paņēmienu palīdzību. Jebkuru mijiedarbību starp cilvēkiem sauc par saskarsmi. Saskarsmei cilvēka dzīvē ir noteicoša nozīme, jo personības attīstība un socializācija bez tas nav iespējama. Katram cilvēkam kā gaiss un ūdens, ir vajadzīgas attiecības ar citiem cilvēkiem.
Saskarsme – galvenā cilvēka esamības forma. Saskarsme – neatņemams cilvēka raksturojums. Saskarsmes kultūra – neatņemama cilvēces un katras tautas garīgās kultūras sastāvdaļa. Cilvēks ir izaudzis no pirmatnējā bara , tāpēc cilvēks jau pēc savas dabas ir sabiedriska, kolektīviska būtne, kam ir nepieciešami kontakti ar sev līdzīgiem. Izolēšanās, mizantropija – tā ir slimīga anomālija cilvēku kopībā. Tas ir tāpēc, ka galvenās savas sociālās vajadzības cilvēks var apmierināt , tikai kontaktējoties ar citiem cilvēkiem.(4.9.lpp)…
