Semiotika

Semiotika – sengrieķu val. Semiõtīke sākotnēji semeon – zīme; semeoloģija – zinātņu komplkess, kas nodarbojas ar zīmju sistēmas veidošanu {no vienkāršākām zīmēm līdz sarežģītākām progrāmju zīmju veidošanai}.
Semiotika atrod savus objektus praktiski visur {arhit.,ģimenes org., utt.}. Dažādus viedokļus savieno tas, ka semiotika sadalīta pēc objektu pētīšanas trīs pamat virzieniem.
1.Valodas un literatūras semiotika – izpaužas teksta formā, kam ir stabila nozīme. Klāt var pieskaitīt zinātnes jeb eksatnes.
2.Ne tik viendabīgs – saistīts ar glezniecību, mūziku, arhitektūru, kīno, ka arī rituāliem utt.
3.Nošķirts no pārējiem – dzīvnieku komunikācijas sitēma {izteikta delfīniem}, bioloģiskā saikne cilvēka organismā, ķīmija.
Lai ar ko nenodarbotos semiotika tā sevī iekļauj trīs aspektus:
1)Sintaktika
2)Semantika
3)Pragmātika
Semiotika ir zīmju sistēmas izveides pētīšana šajos trīs aspektos. Katrā ir pilnīgi noteikti mērķi.
Sintaktika – plašāk nekā valodniecības nozīme. Pētī starp kādas attiecības sistēmas zīmēm, neatiecas tās pašas zīmes nozīme.…