Fēdrs (apm. 10.g.p.m.ē. – I gs.m.ē. vidus) ir iedibinājis fabulu žanru, kas iepriekš kā patstāvīgs žanrs romiešu literatūrā nebija sastopams. Viņa fabulas ar konkrētiem piemēriem ilustrē pamudinājumu vai aizliegumu, kas parasti ietverts fabulas pirmajās vai pēdējās rindās. Fēdrs bija plebeju dzejnieks. Viņa laikabiedri – literāti – mākslinieku acīmredzot nenovērtēja vai nepazina, tāpēc vispārēju atzinību fabulists guva tikai antīkās literatūras beigu posmā, kad viņa fabulas tika pārstāstītas prozā un apkopotas krājumā „Romulss”. [2., 304.]
Secinājumi:
Senās Romas literatūras pamati ir aizgūti no Senās Grieķijas panākumiem un papildināti ar tobrīd vēl nesastaptiem jauninājumiem, kas tiek gūti no vien romiešiem aktuāliem notikumiem un tautas īpatnībām.
Dažādas seno romiešu literatūras iezīmes un žanri ir sastopami arī mūsdienās, piemēram, fabulas, eposi un citi.
Katra perioda ievērojamākie autori ir bijuši nozīmīgs faktors seno romiešu literatūras attīstībā un savdabīgajā prozas izaugsmē.
…