Inficēšanās iespējas
1. Inficēšanās caur ādu un gļotādu (iegūtais sifiliss) - uzskata, ka caur veselu ādu un gļotādu inficēšanās nenotiek, ir vajadzīgs vismaz mikroskopisks ādas vai gļotādas bojājums. Inficēšanās notiek stājoties tiešā vai netiešā kontaktā ar slimo personu. Tiešā inficēšanās ar sifilisu notiek, radoties tiešam, ķermeniskam kontaktam, visbiežāk dzi-mumakta laikā. Inficēties iespējams arī bez dzimumakta, piemēram, ar skūpstu u.tml. Tiešs ķermenisks kontakts ir ceļš, kādā visbiežāk notiek inficēšanās ar sifilisu. Netieši jeb neseksuālā ceļā var inficēties, ar dažādu priekšmetu, trauku u.c. starpniecību, kurus lietojis sifilisa slimnieks. Tas ir tā saucamais sadzīves sifiliss. Mūsdienās šādu inficēšanos novēro reti, bet tā iespējama antisanitāros apstākļos, galvenokārt bērniem no slimiem vecākiem.
2. Inficēšanās asins pārliešanas laikā (iegūtais sifiliss) - inficēties ar asinīm galvenokārt tiešās asins pārliešanas laikā. Šis inficēšanās veids sastopams reti, jo 1) tiešā asins pārliešanas mūsdienās tiek izmantota reti. 2) donoru asinis pārbauda. 3) bālā treponēma iet bojā, asinis glabājot vismaz 5 dienas.
3. Augļa inficēšanās no mātes (iedzimtais sifiliss) - šajā gadījumā inficēšanās notiek grūtniecības laikā. Aptuveni 40% inficēto pēcnācēju iet bojā vai nu grūtniecības laikā (spontānais aborts, nedzīvdzimis bērns) vai jaundzimušā periodā.
…