Sirds ir dobs, muskuļains konusveida orgāns, kas veic sūkņa funkciju – nodrošina nepārtrauktu asins plūsmu. Sirds atrodas krūškurvī, nedaudz pa kreisi no ķermeņa viduslīnijas – slīpi aiz krūšu kaula, 1/3 sirds – pa labi, 2/3 – pa kreisi no tā. Sirds sastāda apmēram 0,5% no ķermeņa masas, vidēji – ap 350 g. Tās lielumu salīdzina ar savilktu cilvēka dūri. Uz augšu un pa labi vērstā sirds daļa ir platāka, un to sauc par sirds pamatni. Sirds apakšējā, šaurākā daļa ir sirds galotne. Sirds ir dobs četrkameru orgāns, kas sastāv no diviem priekškambariem un diviem kambariem. Starp labo un kreiso sirds pusi ir nepārtraukta starpsiena.
Sirdi veido sirds muskulis jeb miokards, perikards un endokards.Miokards
Sirds sienā galvenais ir muskuļu slānis – miokards. Sirds muskuli veido īpatnēja šķērssvītrota muskulatūra, kas atšķiras no skeleta šķērssvītrotās muskulatūras. Muskuļu šūnas (kardiomiocīti) savā starpā ir saistīti un veido muskuļu šķiedru tīklu jeb sincītiju. Šūnas saista starpdiski, kam ir zigzagveidīga forma, desmosomas, spraugveidīgi kontakti. Miokarda biezums dažādās sirds daļās ir dažāds – kreisajā sirds pusē biezāks nekā labajā, priekškambaros plānāks nekā kambaros.…
