Skaitliskie avoti vēsturē un politikā parasti ir statistika. Pareizi lietota statistika dod objektīvu priekšstatu par realitāti. Taču jāatminas, ka arī statistiku var veidot tādejādi, lai izkropļotu informāciju vai vismaz radītu informācijas devējam labvēlīgāku priekšstatu. Piemēram, Aukstā kara gados Rietumi ekonomikas mērīšanai sāka lietot IKP, kas ietver arī pakalpojumus, bet Austrumu blokā turpināja lietot nacionālo ienākumu, kas ietver tikai saražoto preci. Kaut gan arī nacionālais ienākums uz 1 cilvēku PSRS bija 1,5 reizes zemāks nekā ASV, IKP šī atšķirība bija vēl būtiskāka. Tas izskaidrojums ar modeļa atšķirībām – tirgus ekonomika vienmēr dod augstāku pakalpojumu īpatsvaru ekonomikā.
Internetā datus par IKP (angliski GDP) var viegli atrast. Tā kā cenu līmenis daudzās pasaules valstīs ir ļoti dažāds, IKP pārrēķina pēc vienota cenu indeksa (GDP PPP), kas, protams, dod objektīvāku priekšstatu par valstu bagātību. Taču IKP visur nerēķina vienādi, tāpēc salīdzinājums vienmēr būs tikai aptuvens. Piemēram, Latvijā pakalpojumos iekļauj arī nozares, kuras nemaksā nodokļus, tāpēc aprēķini nav precīzi (par IKP aprēķināšanas problēmām Latvijā https://www.ekonomika.lv/paiders-peleka-ekonomika-amortize-lejupslidi/ ). Tomēr IKP dod aptuvenu priekšstatu par valsts bagātību - https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_GDP_(PPP) . …