Skolēnu lingvistiskā attieksme: valodas lietojuma situatīvais aspekts

Izmantotais jauniešu valodas repertuārs ir cieši saistīts ar indivīda vecumu, dzimumu, kā arī piederību sociālajai grupai un runas situāciju., kas atkarīgs no izglītības līmeņa attiecīgajā reģionā, sociālā slāņa, paaudzes un piederības konkrētajai subkultūrai. Jauniešu valodas veidošanos ietekmē attiecīgais laiks, valdošā sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi.
Sociolingvistisko normu ievērošanai var būt divi gadījumi: 1)vēlme piederēt kādai sociālai grupai (indivīda sociālā identitāte); 2)bailes no iespējamā soda, ko izpelnās nepakļaujoties grupas normām.
Jauniešu grupās veidojas kopīgas vērtības un normas, kas svarīgas sociālai un verbālai rīcībai. Veidojoties sociālās un verbālās rīcības struktūrai, kas marķē kopējās vērtības, valodas līmenī veidojas runas stili, kas atspoguļo to, kas grupā ir svarīgs. Runas stili- valodas modeļi, kuriem pamatā ir sistemātisku, pēc noteiktiem likumiem noritoši runas fakti. Jauniešu valodu apzīmē, galvenokārt, mutvārdu saziņas formu, ko jaunieši lieto savstarpējās neformālajās situācijās. Jauniešu runas stili ir jauniešu dzīves veidu izteiksmes forma, kas ietver sevī uz ārieni vērstu norobežošanas funkciju, uz iekšpusi vērstu identificēšanās funkcija. Runas stili analīze ļauj noteikt konkrētās grupas vērtības un normas, kā arī definē savas attiecības ar klausītāju.
Galvenais princips ir runātāja orientācija uz klausītāju; jauniešu stila maiņa ir atkarīga no tā, kas ir viņa sarunas partneris. Komunikācijā tiek ievērotas sociālo grupu valodas normas un runātāja oficiālā vai neoficiālā attieksme pret sarunu partneri.…