Smilšu spēles terapijas rašanās vēsture un būtība.
Smilšu spēļu terapija balstās galvenokārt uz K.G. Junga idejām. Spēli ar smiltīm kā diagnostikas un konsultēšanas metodiku pirmo reizi aprakstījusi angļu pediatre M. Lovenfelde (1939). 20. gadsimta trīsdesmitajos gados viņa izveidoja Londonas Bērnu psiholoģijas institūtu. Metodes ideja tika aizgūta no H. Velsa, kurš 1911. gadā uzrakstīja grāmatu “Spēles uz grīdas”.
Šveices jungiāniskā analītiķe D. Kalfa ir būtiski ietekmējusi šīs metodes attīstību, formulējot teorētiskos principus un gatavojot praktizējošos konsultantus visā pasaulē. D. Kalfas darbi parādīja, kā smilšu spēles tehnika var izārstēt agrīnus, pirmsverbālus ievainojumus jebkurā dzīves posmā tiem, kas izmantoti, traumēti, vai atstāti novārtā. Ja patības izveidošanās nav notikusi pirmajos dzīves gados, tad ar smilšu spēli to var aktivizēt jebkurā dzīves posmā.
Smilšu terapijas metodika pielietojama gan bērnu, gan pieaugušo konsultēšanā. Var strādāt individuāli ar katru klientu atsevišķi, vai grupā, kā arī ģimenes konsultēšanā.
Daudzi psihologi atsevišķos smilšu graudiņos saskata cilvēka autonomijas atspoguļojumu, bet smilšu masā – dzīves atspoguļojumu Visumā.
…