Vai mēs varam pieļaut, lai bērni varētu klausīties un uztvert mītus, kas ir pretrunā ar patiesību?”. Platons „Republika”. Kā televīzija ietekmē cilvēku domāšanu? uztvere ietekmē uzvedību? Atgādiniet A.Banduras un P.Uoltera klasisko eksperimentu saturu. Vai ir, jūsu skatījumā, korelācija starp programmām, kas ekspluatē vardarbības tēmu un cilvēku agresīvo uzvedību, vai otrādi, emocionālais atslābums mazina agresivitāti? Paskaidrojiet.
Bērniem, lielākā mērā nekā pieaugušajiem piemīt mītiskā domāšana. Tādēļ var teikt, ka pasakas ilgu laiku ir bērnu garīgā barība. Pasaku varoņi, kā likums, ir mītiskas personības, kuras simbolizē un parāda to vai citu cilvēka psiholoģisko pārdzīvojumu. Bērnu skatījumā veidojas arhetipu tēli, kas nereti sakrīt ar mītu tēliem, kas ļauj interpretēt mitoloģiju kā kolektīvās zemapziņas produktus. Ļaunie personāži simbolizē cilvēka psiholoģiskos kompleksus, bet labie- arhetipus. Pieaugušajiem jācenšas, lai bērns ilgāk arhetipu analīzi veic ar pasaku palīdzību, tātad, mazāk jāskatās TV programmas, kurās bieži redzama vardarbība, kas neiet kopā ar mīļajiem pasaku tēliem.
Televīzijai ir pozitīva priekšstata radīšanas uzdevums, kas zināmā mērā ietekmē cilvēka psihiskos procesus. Tā kā visu informāciju, kas ir apkārt saņemam pēc sajūtas un cilvēka sajūtas sliekšņi ir dažādi, tad ietekme var būt dažāda. Programmā izmanto dažādus stereotipus (pozitīvos un negatīvos), kas vizuāli- redzes informācija , orientējas uz šo informāciju un organizē mūsu dzīvi. Ir cilvēki, kuriem vissvarīgākā informācija ir sajūtas un jūtas, šo cilvēku uzvedība var būt, spontāna un reizēm arī neadekvāta. Programmu funkcija ir iedarbība uz skatītāju - pārliecināšana , verbālā un ar darbību. Cilvēkam ir dabiska tieksme izvairīties no ciešanām, draudiem, briesmām, pārdzīvojumiem, tādēļ, es domāju, ka , vardarbība, ko redzam programmās rada dažos bailes, bet citos agresīvu uzvedību, lai sevi pasaudzētu. Negatīva informācija tiek uztverta ātrāk un atstāj lielāku iespaidu nekā pozitīvā.
Par personību tiek uzskatīta dzīva būtne, kura reflektori reaģē uz ārējiem kairinājumiem.
Bandura-hipotēze, ka personības agresīvā uzvedība vienmēr paredz frustrācijas-(māns, veltīgas gaidīšanas. satraukums) klātbūtni un, otrādi, frustrācija vienmēr ved pie kādas agresijas formas izpausmes. Frustrācija-emocionāls, negatīvs pārdzīvojums, kas rodas personībai nozīmīga mērķa sasniegšanu bloķējošos apstākļos. Agresija izpaužas uzvedībā, kas virzīta uz mērķa sasniegšanas ceļā stāvošās barjeras(frustratora) salaušanu vai nobīdīšanu.
…
