Ētikas kodekss ir ceļvedis sociālajam pedagogam ikdienas darbā, kā arī pamats situāciju izvērtēšanā pēc ētiskajiem principiem gadījumā, ja sociālā pedagoga uzvedība ir novirzījusies no kodeksa noteiktajiem principiem. Kodeksā ir ietverti uzvedības standarti, kas sociālajam pedagogam ir jāievēro attiecībā ar klientiem, kolēģiem, darba devējiem, kā arī ar sabiedrību kopumā.
1. Sociālās pedagoģijas ētiskie principi
Sociālo pedagogu uzdevums ir savā darbā vadīties pēc sekojošiem principiem:
1.1. Katrs cilvēks ir vērtīgs un tāpēc arī rūpju cienīgs.
1.2. Katram cilvēkam ir tiesības uz pašrealizāciju tādā mērā, kādā tā netraucē citu personu tiesību realizāciju, kā arī pienākums veicināt sabiedrības labklājību.
1.3. Ievērot sociālā taisnīguma principus.
1.4. Pielietot savas zināšanas un prasmes, lai palīdzētu indivīdiem, cilvēku grupām, sabiedrībai attīstīties, risināt savstarpējos konfliktus un likvidēt šo konfliktu negatīvās sekas.
1.5. Sniegt visu iespējamo palīdzību katram, kas vērsīsies pēc palīdzības vai padoma, nediskriminējot pēc dzimuma, vecuma, invaliditātes, tautības, sociālās piederības, rases, reliģijas, valodas, politiskajiem uzskatiem vai seksuālās orientācijas.
1.6. Respektēt cilvēktiesības saskaņā ar ANO “Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju” un citām starptautiskajām konvencijām, kas izriet no minētās deklarācijas.
1.7. Ievērot privātās dzīves, konfidencialitātes, kā arī informācijas atbildīgas izmantošanas principus. Ievērot konfidencialitāti pat tad, ja valsts likumdošana ir pretrunā ar minēto prasību.
1.8. Strādāt sadarbojoties ar saviem klientiem, klientu interešu labā, tomēr respektējot pārējo iesaistīto pušu intereses.
1.9. No sadarbības ar klientu sagaidīt, ka klienti uzņemsies atbildību par rīcības virzienu noteikšanu. Nepieciešamība piespiedu kārtā atrisināt vienas puses problēmas uz citu iesaistīto pušu rēķina var tikt attaisnota tikai tādā gadījumā, ja konfliktējošo pušu prasības ir rūpīgi un detalizēti izvērtētas.
…