NOBEIGUMS
Galvenie secinājumi, atzinumi un konstatējumi
Promocijas darbā ar ekonomisko uzvedību apzīmēts pazīmju un rādītāju kopums, kas raksturo patērētāju darbības, ieskaitot to patērētāju priekšrocības, pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, patēriņa struktūru, ienākumu izmantošanas veidus.
Promocijas darbā ar ekonomisko uzvedību jāsaprot patērētāju uzvedības stāvoklis un dinamika no faktoru (ekonomisko – neekonomisko, ārējo – iekšējo, ilgtermiņa –īstermiņa) kompleksa viedokļa.
1. Pētot reģionālo aspektu, tiek izcelts Latvijas reģionu patērētāju uzvedības īpatnību analīzes ekonomiskais kritērijs, kas atklāj vienu vai otru patērētāju uzvedības dominējošo tipu valsts reģionos. Patērētāju uzvedības tipi ekonomiski tiek klasificēti atkarībā no iztikas minimuma („minimālais patēriņa grozs”).
Patērētāji, kuru ienākumi ir vienādi vai mazāki par iztikas minimumu, pieder pie patērētāju uzvedības tradicionālā tipa. Patērētāji, kuru ienākumi 2 – 3 reizes pārsniedz iztikas minimumu (kā alternatīvs kritērijs tiek pieņemta vidējā darba alga), ir patērētāju uzvedības aktīvais tips. Patērētāji, kuru ienākumi 2 – 3 reizes nepārsniedz iztikas minimumu, atbilst patērētāju uzvedības tolerantajam tipam.
Pamatojoties uz pētījuma datiem, var konstatēt, ka Latvijas reģioni atšķiras pēc uzvedības tipiem. Dominē šādi patērētāju uzvedības tipi:
• Rīgas un Pierīgas reģionā – aktīvais;
• Latgalē – tradicionālais;
• Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē – tolerantais.
Aktīvā patērētāja uzvedības tipa pārsvars iekšējā pieprasījumā sekmē valsts un reģionu ekonomisko attīstību. Pārējie divi tipi mazākā mērā sekmē ekonomisko attīstību. Svarīgs patēriņa palielināšanas nosacījums ir valsts sadarbība tradicionālā tipa patērētāju uzvedības aktivizēšanā, paaugstinot Latvijas iedzīvotāju labklājību. Īpaša uzmanība jāpievērš mazāk attīstītu reģionu (tādu kā Latgale) patēriņam.
2. Kopumā analizējot sociālekonomiskos faktorus promocijas darbā, hipotēze apstiprinājās tajā ziņā, ka sociālekonomiskie faktori ietekmē patērētāju uzvedību.
Atkarībā no laika atsevišķa sociālekonomiskā faktora ietekme uz patērētāju uzvedību pastiprinās vai vājinās. Tiek novērotas sociālekonomisko faktoru ietekmes dažādas prioritātes noteiktos laika posmos noteiktos reģionos. Būtiska loma atsevišķu sociālekonomisko faktoru ietekmes regulēšanā pieder valstij.
Sociālekonomiskie faktori: darba alga, cenas (tajā skaitā pārtikas produktiem), bezdarbs ietekmē mājsaimniecību patērētāju uzvedību. Ienākumi, kā patērētāju uzvedības faktors, ir ievērojams kritērijs mājsaimniecību finanšu stāvokļa novērtēšanā.
Nodokļa likmju (ienākuma nodoklis un PVN) celšana izraisa patēriņa samazināšanos, apgrozījuma kritumu, patērētāju pesimisma pieaugumu.
Patērētāju uzvedības iekšējais faktors: privātais patēriņš būtiski ietekmēja Latvijas patērētāju konfidenci.
Tāpat pastāv pamatnodarbošanās, nodarbinātības sektora, reģiona, apdzīvotās vietas, vecuma, vidējā ienākuma ietekme uz patērētāju konfidenci.
CONCLUSIONS
Main conclusions, statements and findings
In the doctoral thesis the concept “economic behaviour” denotes the totality of features and indicators characterising consumers’ activities including consumers’ priorities, demand for goods and services, the consumption structure, and ways of income usage.
In this research economic behaviour means consumer behaviour state and dynamics from the complex point of view of the factors (economic – non-economic, external – internal, long term – short term).
1. While studying the regional aspect, there is distinguished the economic criterion of the analysis of Latvian regions consumers’ behaviour peculiarities, which discovers one or another dominating type of consumer behaviour in the state regions. Consumers’ behaviour types are classified economically depending on the criterion “subsistence level” (“minimum consumer basket”).
Consumers, whose income is equal or lower than subsistence level, are ranked with the traditional type of consumer behaviour. Consumers, whose income is 2 – 3 times higher than subsistence level (the average wage is accepted as an alternative criterion), represent the active type of consumer behaviour. Consumers with income from the subsistence level to 2 – 3 times higher than subsistence level belong to the tolerant type of consumer behaviour.
According to the research data, one can conclude that Latvian regions differ in the types of behaviour. The following types of consumer behaviour dominate there:
• Riga and its region – active;
• Latgale – traditional;
• Vidzeme, Kurzeme, and Zemgale – tolerant.
The prevalence of the active consumer behaviour type in the internal demand promotes the economic development of the state and its regions. Two other types promote the economic development to a lesser extent. An important condition for consumption growth is the state cooperation in intensification of the traditional type of consumer behaviour, increasing the well-being of the Latvian inhabitants. A special attention should be paid to consumption of the less developed regions (such as Latgale).
2. In general, analysing the socio-economic factors in the doctoral thesis, the hypothesis has been confirmed in the part that socio-economic factors influence consumers’ behaviour.
Depending on time, the influence of particular socio-economic factor on the consumer behaviour is increasing or decreasing. Different priorities of the influence of socio-economic factors are observed in definite time periods in certain regions. The essential role regulating the influence of separate socio-economic factors belongs to the state.
Socio-economic factors: wages, prices (including food products), and employment influence the consumer behaviour. Income, as consumer behaviour factor, is a significant criterion for the evaluation of the household financial conditions.
The raising of the tax rates (income tax and VAT) causes the decrease of consumption, decline of turnover, and the growth of consumer pessimism.
The internal factor of consumer behaviour: private consumption significantly influences consumer confidence in Latvia from 2007 to 2010.
…
