1.Socioloģija, tās rašanās, priekšmets, vieta citu zinātņu vidū. S ir zinātne, kas pēta sabiedrību visdažādākajās izpausmēs. S pēta cilvēku sociālo rīcību, sociālās attiecības. S ir jauna zinātne, kas radusies 19.gs.b.un 20.gs.sāk. S zinātnes pamatlicējs O.KANTS (1798-1857)
S. ir sabiedrības zinātniskā izpēte un viena no sociālajām zinātnēm. Tai ir daudz virzienu, bet parasti socioloģisko pētniecību interesē sociālās grupas, to savstarpējās attiecības. S. pēta visus tos sociālos veidojumus, kuru iekšienē norisinās šīs sociālās attiecības. S sabiedrību skata plašāk nekā pārējās sociālās zinātnes, piem., ekonomikas zin., kas pēta ekonomiskos proc un institūtus, politoloģija, kas uzmanību vērš uz politisko sistēmu u.c. S jāšķir no dabaszinātnēm. Galvenā atšķirība ir, ka sociālo zinātņu objekts ir cilvēki. Cilvēkam ir katram sava identitāte, sociālās vērtības un intereses. S ir daudz nozaru, kuru loks atkarīgs no tā, kādi sociālie institūti pētāmi. Pastāv tādas specializētas socioloģisko pētījumu jomas kā ģim.soc., izgl., reliģ., darba S.u.c. S pēta šai sociālajos veidojumos notiekošos procesu izmaiņas. S ir zinātne par idejām, kas skaidro sabiedrību. S sabiedrību skata plašāk nekā pārējās sociālās zinātnes, piem., ekonomikas zin., kas pēta ekonomiskos proc un institūtus, politoloģija, kas uzmanību vērš uz politisko sistēmu u.c. S jāšķir no dabaszinātnēm. Galvenā atšķirība ir, ka sociālo zinātņu objekts ir cilvēki. Cilvēkam ir katram sava identitāte, sociālās vērtības un intereses. S ir daudz nozaru, kuru loks atkarīgs no tā, kādi sociālie institūti pētāmi…