„Pasaules vēstures monotonās, lineālās ainas vietā es redzu dažādu spēcīgu kultūru fenomenu”(O.Špenglers „Eiropas riets”). Vai pastāv vienotā pasaules kultūra vai taisnība tomēr ir kultūrvēsturisko tipu teorijas pārstāvjiem? Patstāvīgi interpretējiet problēmu.
Kultūru daudzveidība apzīmē daudzējādos veidus, kādos izpaužas sociālo grupu un kopienu kultūra. Cilvēci veidojošo tautu un kopienu identitāšu un kultūras izpausmju unikalitāte un daudzveidība radusies civilizācijas attīstības gaitā no dažādos laikos un teritorijās dzimušām kultūras formām. Kultūru daudzveidība izpaužas ne tikai kā cilvēces kultūras mantojums, kas tiek aizsargāts, pilnveidots, un nodots nākamajām paaudzēm, bet arī kā daudzveidīgas aktuālās kultūras izpausmes (kultūras produkti un pakalpojumi), kas caur dažādiem ražošanas, izplatīšanas un patēriņa veidiem konkrētajā laikā ir pieejamas pasaulē.
Dž. Merdoks izdalīja apmēram 70 kulturālo universāliju- vērtību, normu, noteikumi, uzvedības veidu, kas piemīt visām pasaules kultūrām- darbarīku izgatavošana, sports, izglītība, rituāli, humors utt.
Socioloģijas izpratnē sociologu domas dalās jautājumā vai vienota pasaules kultūra patiešām eksistē, neskatoties uz tās konkrēto formu daudzveidību, vai, otrādi, eksistē daudz dažādu kultūru, kas pilnīgi atšķiras.
Sociologi izmanto daudz kultūras fenomenu klasifikācijas:
Pēc sabiedrības tipa, civilizācija- antīka, viduslaiku, mūsdienu utt.,
Pēc nesēja- personiskā, grupu, nacionālā, sabiedrības kultūra;
Pēc veida- materiālā, garīgā;
Pēc rakstura- reliģiskā un civilā;
Pēc funkcionālās formas- kopējā un specializētā jeb profesionālā;
Pēc socializācijas veida pārnākuma un attieksmes pret citiem cilvēkiem- vainas kultūra (individuāla brīvība un iekšējie motīvi) un kauna kultūra (ārējie motīvi).
…
