Sofokla un Eiripīda traģēdiju analīze

Mēdejas tēls atspoguļo sievietes impulsivitāti, atriebības kāri, nespēju tikt galā ar savu greizsirdību un ciešanām, kā arī bērnu izmantošanu atriebībā pret vīru. Mēdejas mīts un traģēdija atklāj aizvien jaunus sievietes būtības aspektus, kas ir nemainīgi no sen seniem laikiem līdz pat mūsdienām. Mēdeja - skumjas pēc atriebības. Gan kā skumjā ciešanu tēla atriebība, gan paliekošās skumjas pēc paveiktās atriebības. Skumjas un sērošana ir vienas no centrālām jūtām, kas ir dusmu, naida, greizsirdības fonā. Dziļi sērojošas sievietes ciešanas ir Mēdejas stāsts.

Valdnieks ’’Oedips’’
Šī traģēdija, manuprāt, ir saistoša, jo spēj sniegt izvērstu cilvēka likteņa un nolemtības atainojumu, atklāt un interpretēt visos laikos aktuālas problēmas. Sofokls profesionāli atklāj cik dažādi spēj izvērsties dzīves situācijas, kad, piemēram, godīgu cilvēku vidū parādās slepkava, kas ir pamats visām nelaimēm.
Sākumā šķiet, ka Oidipa pūles un apņēmība sameklēt un sodīt vainīgo ir nepieciešamība, pateicoties par iegūto troni, laulību un bērniem, taču darba gaitā atklājas šo notikumu amorālā daba, absurds, jo beigās kļūst skaidrs, ka dēlam pieder ne tikai tēva vara, bet arī sieva. …