Sokrats un Faidons jeb dialogs par dvēseli

Skaņojums nevis vada sastāvdaļas, no kurām salikts, bet gan tām seko.
Sokrats uzskata, ka lielākā nelaime, kas cilvēkam var notit, ir argumentu nīšana. Ir maz ļoti krietnu un ļoti sliktu cilvēku. Lielākā daļa ir pa vidam. Tāpat kā reti ir kas ļoti mazs un ļoti liels, ļoti skasts un ļoti neglīts. Vidējais sastopams daudz, ārkārtējais – reti.
Sokrats vēlas pētīt lietu patieso būtību. Viņš uzskata, ka prāts ir visa cēlonis, jo tas var paredzēt, kas būs vislabākais. Atēniešiem šķita labāk Sokratu notiesāt, arī Sokratam labāk likās sēdēt cietumā. Cēlonis sēdēšanai nevar būt kauli vai cīpslas. Tie ir fakti, bez kuriem cēlonis nemaz nevarētu īstenoties.
Sokrats pieņēma, ka eksistē Labais un Skaistais pats par svei. Ja eksistē kas skaists, tas ir skaists, jo līdzdalīgs pašā Skaistajā. Viss skaistais kļūst skaists caur skaisto.

…