Nav cita tāda ārstnieciska līdzekļa, kas tik lielā mērā veicinātu izvairīšanos no slimībām un uzlabotu vispārējo labklājību kā sports.
Regulāra sportošana aizsargā pret slimibām, kuras izraisa mazkustīgums; stiprina imūnsistēmu, kā arī palielina iespējas palikt veseliem un ieverojami palīdz uzlabot dzīves kvalitāti, kas nav maznozīmīgs radītājs, jo sports nodrošina psiholoģisku un sociālu līdzsvaru, kas mums nepieciešams ikdienas dzīvē un darba attiecības. Sporta treniņi pievērš mūsu uzmanību saviem ķermeņiem un veicina veselīgas pārtikas lietošanu, kā arī veselīga dzīvesveida ievērošanu.
Sports ir īpaši svarīgs bērniem un jauniešiem. Mūsdienu fizisko nodarbību trūkums un neveselīga ēšana kaitē arvien vairāk cilvēku veselībai, galvenokārt jauniešu vidū.
Turklāt, sporta sabiedriskā nozīme — kā tas apvieno cilvēkus kopā — ir svarīga audzināšanas sastāvdaļa.
Šajā arkartēji mehanizētajā pasaulā mūsu ķermeņi gandrīz netiek pakļauti fiziskai slodzei. Šī tendence tiek pastiprināta ar aizvien pieaugošo elektroniskās izklaides produktiem, kas pieejami tirgū — visvairāk šādā veidā tiek ietekmēti bērni un jaunieši.
Šodien studenti vismaz 9 stundas pavada guļot, vel 9 stundas viņi sež un 5 stundas stāv. Tikai viena stunda atliek fiziskām nodarbībam, ieskaitot ikdienas ierastās darbības (piem. iešana uz tualeti), kas nozīme, ka arvien mazāka daļa laika tiek ikdienā atlicināta sportošanai.
Sekas ir satraucošas: gandrīz 80% no visiem 9—19 gadus veciem
jauniešiem cieš dēļ nepareizas stājas, sirdsdarbības traucējumiem utt.; viens no trijiem bērniem 6—16 gadu vecumā pavada vismaz 30 stundas nedēļā TV vai datora monitora priekšā.…
